Roalds Dāls. Matilde / no angļu val. tulk. Dina Sīle. – Rīga: Artava, 1997. (Roald Dahl. Matilda (1988))

Nīls Geimens. Koralīna / no angļu val. tulk. Normunds Pukjans. – Rīga: Zvaigzne ABC, 2009. (Neil Gaiman. Coraline  (2002)).

Mana bērnība pagāja ar citām grāmatām, bet tas jau nenozīmē, ka nevajag atgūt iekavēto. Izlēmu abas grāmatas apskatīt kopā, jo atklāju, ka tajās ir daudz līdzību. Abas galvenās varones ir vientuļas meitenes, kurām vecāki nepievērš pienācīgu uzmanību, tām nav draugu, un viņas spiestas sev pašas meklēt nodarbošanos un izklaidi. Matilde to atrod grāmatās, Koralīna – pētniecībā. Galvenie varoņi veido četrstūri, kurā ir divas aktīvās un divas pasīvās malas: meitene, ļaunais personāžs (Trančbulas jaunkundze un cita māte), meitenes vecāki un labais draugs/padomdevējs (Hanijas jaunkundze un kaķis). Grāmatas gaitā meitene cīnās ar ļauno varoni (zīmīgi, ka abiem autoriem tā ir varena sieviete), un viņai palīdz labais tēls, kurš gan nevar iesaistīties cīņa tieši.

Kventina Bleika ilustrācija 2012.gadā pārtapa pastmarkā

Roalda Dāla Matilde ir neparasti attīstīta savam vecumam, bet viņas vecāki to nekādi nenovērtē, jo ir aprobežoti un savtīgi. Matildi novērtē viņas pirmā skolotāja Hanijas jaunkundze, savukārt skolas direktores Trančbulas jaunkundzes personā meitene iegūst ienaidnieci (lai gan Trančbula nīst visu bērnus). Sadraudzējusies ar Hanijas jaunkundzi un uzzinājusi viņas dzīves stāstu, Matilde nolemj skolotājai palīdzēt, bet tas nozīmē sadursmi ar Trančbulu, kas ir ļoti bīstama.

Es gaidīju, ka “Matilde” man ļoti patiks, jo šeit taču ir par mazu grāmattārpu, bet izrādījās citādi. Manuprāt, gan vecāku, gan Trančbulas tēli ir pārāk kariķēti un neticami – man tie riebās, es nenoticēju arī Matildes īpašo spēju pēkšņajai attīstībai. Bez tam es krietni padomātu pirms kādam ziķerim lasīt priekšā par to, cik interesanti ir noziest tēva cepures malas ar superlīmi – gājiens ir smalks, bet pārāk vilinošs. Gribētu arī norādīt, ka Trančbula par savu ārkārtējo ļaunumu tā arī netika sodīta, jo viņa jau vienkārši aizmuka, tāpat arī Matildes vecāki. Varbūt pozitīvi būtu izceļama Matildes pretestība Trančbulai, kas varētu morāli palīdzēt kādam bailīgam bērnam, tomēr neesmu par to pārliecināta.

Nīla Geimena Koralīna ir meitene, kura kopā ar vecākiem ir ievākusies jaunā dzīvoklī. Lai arī noprotams, ka vecāki viņu mīl, tomēr tie ir pārāk aizņemti, un Koralīnai bieži tiek teikts, lai viņa izdomā pati, ko darīt. Viņai patīk pētīt apkārtni, dārzu, dīvainos kaimiņus. Kādu dienu viņu ieinteresē dīvainas durvis viesistabā, aiz kurām atklājas aizmūrēta siena. Ļoti interesanti, vēl jo vairāk – kādu dienu ķieģeļi pazūd un caur tumšu gaiteni Koralīna nonāk paralēlā pasaulē, kur viņu gaida mīloša māte un tēvs. Bet viss, protams, nav tik vienkārši – Koralīnai ir jāglābj gan savi īstie vecāki, gan citas mātes nolaupītās bērnu dvēseles, gan jācīnās, lai nokļūtu atpakaļ savā pasaulē.

Koralīnā es iemīlējos ļoti ātri, un grāmata man ārkārtīgi patika. Te ir daudz visādu parādību un simbolu, pie kuriem atgriezties un izpētīt. Lai arī stāsts varētu būt bērnam nedaudz šausminošs, tomēr tas izpilda pamatfunkciju – galvenā varone iziet dažādus pārbaudījumus, kļūst stiprāka un uzzina, ko viņa patiesībā mīl un novērtē. “Tu esi drosmīgs tad, kad esi nobijies, bet, vienalga, dari iesākto.” Koralīna ir brīnišķīga varone, ar kuru bērnam identificēties – viņa ir apņēmīga, attapīga, nepadodas un nenobīstas, un viņai ir uzticams padomdevējs – kaķis, kuram nav vajadzīgs vārds, jo: “Jums, cilvēkiem, ir vārdi. Tas ir tāpēc, ka jūs nezināt, kas esat. Mēs [kaķi] zinām, kas esam, tāpēc mums nav vajadzīgs vārds.” Apskaužama pašapziņa.

Domāju, ka iegūšu sev “Koralīnu” angļu valodā, jo “firmas Wellington zābaki” jau nav nekas cits kā vecie labie gumijnieki, bet visādi citādi aizraujoša un ļoti rekomendējama grāmata.

About these ads