Klusa nakts: vācu rakstnieku Ziemassvētku stāsti / no vācu val. tulk. A.Aumale, S.Brice, S.Ģībiete – Rīga: Jumava, 1994.

Laikam kļūstu veca – man sāk patikt Ziemassvētki 🙂 Nepietiek ar to, ka skatos Ziemassvētku filmas un klausos tradicionālās dziesmiņas, vajag taču arī palasīt kaut ko tematisku.

Sākšu ar nelielu, plānu grāmatiņu, kurā apkopoti 11 īsi vācu rakstnieku stāsti – Heinrihs Bells, Fēlikss Timmermanis, Arnolds Cveigs, Hermanis Hese, Manfreds Kibers, Ernsts Hofmanis, Ērihs Kestners, Vikija Bauma un Oskars Grāfs ir rakstījuši mazus vēstījumus par svētkiem, kuri ir bagāti ar tradīcijām, pilni ar gaidām un cerībām. Nedaudz par kristīgo, nedaudz par bērnišķīgo, nedaudz komisko. Mēs varam nemīlēt šos svētkus, bet Hermanis Hese raksta: “Un tomēr, atceroties svētkus un ar tiem saistītos notikumus vesela mūža garumā, ieklausoties skaņās un dvēseles trīsās, kas saglabājušās atmiņā kā spilgti, juceklīgi bērnības iespaidi, ieskatoties mīļās, sen izdzisušās acīs, apstiprinās kāda gara vienotības, kāda noslēpumaina centra esība, ap kuru mēs te apzināti, te neapzināti visu mūžu esam riņķojuši“. Ziemassvētki kā atskaites punkts, katram savs, kristietim – Jēzus dzimšana, pagānam – gaismas atgriešanās, romantiķiem – svecīšu liesmas un eglītes smarža, pragmatiskajiem – dāvanu gādāšana un saņemšana. “…mūsu laikmetā, mūsos saglabājies kāds kodols, kāds gars, kāda žēlastības atskārsme – ticība ne jau baznīcas vai zinātnes dogmām, bet kāda centra esamībai, uz kura balstoties pat apdraudētā un izpostītā dzīvē var ieviest kārtību, ticība, ka tieši šis mūsu būtības kodols ļauj tuvoties Dievam, ticība šī centra sakritībai ar Dieva klātbūtni.”

No visiem stāstiem man vislabāk patika Vikijas Baumas “Karpa Ziemassvētku galdam”. Tādus es iedomājos ideālos ģimeniskos Ziemassvētkus – Vīnes ārsta ģimene ar trīs bērniem, kuriem Ziemassvētki sākas sv. Nikolaja dienā, kad kurpes piepildās ar saldumiem, bet no laukiem ierodas Malitante un “ar viesuļvētras postošo spēku” sāk darboties virtuvē. 24.decembra rītā viņa dodas uz tirgu un rūpīgi izvēlas karpu – Ziemassvētku mielasta vainagojumu. Ziemassvētku stāsti “…saplūst kopā ar garšīgās karpas radīto baudu, ar saldā vīna siltumu, vaska svecīšu smaržu, dāvanām dzīvojamā istabā uz galda un īpatnējo sajūtu, ka apēsts vairāk, nekā būtu ieteicams, un tas viss radīja Svētvakara prieku un skaistumu.”