Elizabete Gilberta. Ēd, lūdzies, mīli / no angļu val. tulk. Ina Strautniece. – Rīga: Zvaigzne ABC, 2009. (Elizabeth Gilbert. Eat, Pray, Love, 2006)

Atzīšos, ka Gilbertas grāmatu sāku lasīt pagājušovasar un, izlasījusi līdz pusei, beigas pāršķirstīju pa diagonāli. Tomēr grāmata joprojām tiek aktīvi pirkta un internetā lasāmās atsauksmes ir diametrāli pretējas, tādēļ nolēmu, ka man vajag noformulēt viedokli (kā arī bez sirdsapziņas pārmetumiem atbrīvot grāmatplauktu).

Pret grāmatu man ir duālas izjūtas. Ja es būtu internetā atradusi tādu Gilbertas emuāru, kuru viņa sāk rakstīt pēc šķiršanās un dienu pa dienai apraksta savas izjūtas, pārsvarā negatīvas, un kā viņa ar tām tiek galā, kā arī stāstītu par saviem ceļojumiem (pievienojot fotogrāfijas), es teiktu – super, tas nu gan ir interesanti, cik labi, ka kāds dalās ar saviem pārdzīvojumiem. Bet Gilberta savus pārdzīvojumus pārvērta biznesā, uzrakstot grāmatu (par kuras uzrakstīšanu bija noslēgts līgums ar izdevēju jau pirms ceļojuma).

Grāmatu lasot, jutos kā putnēns ligzdā, kuram māte pūlas iebarot vienreiz jau sakošļātu un atrītu barību. Gilbertas paustās atziņas ir tāds nopietnu lietu viegls atstāsts. Laikam tādēļ, lai grāmatu drošu prātu ņemtu rokās arī meitenes, kas parasti lapo Cosmopolitan, un pēc tam varētu pateikt kaut ko gudru par jogu vai meditāciju. Mani nepameta sajūta, ka autore nav patiesa – viņa saka: “es vēlos pastāvīgu saikni ar Dievu”, bet pati savas egoistiskās vēlmes liek pāri visam; viņas pieminētie reliģiskie mistiķi savas garīgās atklāsmes (pēc kādām viņa tik ļoti alkst) ir sasnieguši gadiem ilgā askēzē un kalpošanā citiem. Gilberta stāsta, ka viņa gadiem(!) praktizē jogu un meditāciju, tai pašā laikā viņa guļ savā vannasistabā caurām naktīm uz grīdas un bimbā. Nu un kāda jēga bija izsviest naudu par jogas nodarbībām? Vismaz nomierināt sevi un elpot būtu iemācījusies. Tad viņa atklāj, ka ir ilgstoši pretojusies dzert zāles pret depresiju, kas īstenībā parāda lietas būtību – depresijas slimniekam pareiza elpošana un lotosa poza, dzīvojot Ņujorkas ritmā, nepalīdzēs. Plus vēl viņai ir teicamnieces sindroms, viņa ir uzaugusi puritāņu ģimenē, kurai ” jebkura slimība ir personiskas, ētiskas, morālas izgāšanās pazīme”, viņai ir bail dzīvē kaut ko palaist garām un tai pašā laikā gribas atbilst sabiedrībās stereotipiem par labu dzīvi. Tādā kokteilī viņa ir pavadījusi pirmos 32 dzīves gadus, līdz sapratusi, ka tā dzīvot nevar. Kā vajag viņa nezina, tādēļ dzīve ir jāsagrauj pašos pamatos, par ko viņas vīrs nebūt nav sajūsmā un jūtas piečakarēts. (Gilbertas vīrs uzrakstīja atbildes grāmatu, bet tā izdota netika; viņš pašlaik ir otrreiz precējies, divu bērnu tēvs).

Manuprāt, ka lielākā daļa pasaules sieviešu Gilbertas ciešanas nesapratīs – esi vesela, paēdusi, pārtikusi, neviens nav miris? – nu tad pabimbā, izšņauc degunu un ej tālāk. Krieviski sakot «беситься с жиру». Pareizi viņai pašai grāmatā saka Ričards: “cilvēku ar paškontroles problēmām nekas tik ļoti netracina kā dzīve, kas nedanco pēc viņa stabules.” Man neradās tāda pārliecība, ka grāmatas beigās viņa būtu pašpietiekama, garīgo līdzsvaru atradusi sieviete. Tā vietā viņa atrod sev vīrieti-tēvu, kurš viņu dievina, un stiprina savu pašapziņu viņa glaimu staros. Pārlejam mēs šķidrumu no viena trauka otrā, tikai šķidrums jau no tā nemainās.

Varētu teikt, ka mans galvenais nepatikas avots ir autores pretenciozitāte: izvirzītais mērķis ir liels un skaists (“rast līdzsvaru ar garīgu mācību palīdzību”), bet romāns pēc būtības ir jauka papļāpāšana glancēta žurnāla rakstu līmenī. Tas liek vilties. Bet varbūt vienkārši tā ir daļas cilvēku izpratne par garīgiem meklējumiem… Man pat liekas, ka es labāk izvēlētos lasīt kādu sieviešu romānu, jo tur ir tas, kā nav Gilbertai – skaidrs sižets, varoņi un doma.

Grāmata uzrunās sievietes, kuras atrodas līdzīgās dzīves krustcelēs; ja ne citādi, tad vismaz iedos kādu optimisma dzirksti. Iespējams, ka patiks arī mazlasītājām, jo vienkārši nebūs ar ko salīdzināt. Vīriešiem varētu izraisīt vienīgi neizpratni.

P.S. Gādīgs tūrisma birojs, protams, ir sarūpējis ceļojumu pa Lizas takām http://eatpraylove.statravelpackages.com

Advertisements