Janvārī man vakara pasaciņas vietā bija zinātniskās fantastikas seriāls Battlestar Galactica (turpmāk BSG) – monumentāla sci-fi sāga 4 sezonu garumā. Atradu to pilnīgi nejauši – rakņājos pa IMDB un ieraudzīju, ka sci-fi seriālam ir dīvaini augsti reitingi. Nolēmu nomēģināt pirmo sezonu un pēc pāris sērijām sapratu, ka man kā aklai vistai ir trāpījies grauds. Parasti esmu diezgan rezervēta pret visādiem pasauļu kariem, jo neciešu gļotas (ar kurām dāsni ir apveltīti citplanētieši) un sadomātus murgus (piemēram, krievu rakstnieka Lukjaņenko izdomātais mūžam stāvoklī esošais citplanētietis динь-динь romānā Спектр man lielā mērā pielika punktu viņa daiļrades apguvei). BSG NAV citplanētiešu, tas jau ir labs sākums.

Sensenos laikos no planētas Kobola Visumā dodas 13 ciltis – 12 ciltis atrada sev 12 planētas un nodibināja valsti – planētu savienību, sauktu Twelve Colonies; 13. cilts aizgāja tālu un apmetās uz planētas Zeme, bet drīz ceļš uz to aizauga ar zvaigžņu putekļiem un palika tikai leģendas. 12 ciltis izveidoja mākslīgo intelektu un izaudzēja sailonus – robotus, kuri vienā dienā sacēlās pret saviem radītājiem. Pēc vairākiem kariem sailoni pameta savus saimniekus un nozuda Visumā, bet seriāls sākas brīdī, kad pēc 40 gadiem sailoni atgriežas un uzbrukumā ieņem visas planētas. Izglābties izdodas tikai nepilniem 40 000 cilvēku, kuri kosmosa kuģos bēg no sailoniem.  Cilvēki nolemj meklēt patvērumu uz Zemes.

Seriāla spožums slēpjas tajā apstāklī, ka nav jābūt sci-fi fanam, lai to aizrautīgi skatītos. Tā var būt reliģiska diskusija, politiskas debates, psiholoģiska drāma, sci-fi piedzīvojumi, metafizisks pārdzīvojums vai vienkārši izklaidējošs action – viss atkarīgs no skatītāja. Pieņemu, ka cilvēkiem, kas ir zinošāki eksaktās zinātnēs, būtu citas pārdomas, bet es vairāk koncentrējos uz cilvēku psiholoģiju. Sailoni ir cilvēka radītas būtnes, praktiski  spoguļattēls, tādēļ cīņa ar tiem cilvēkiem lielā mērā ir cīņa pašiem ar sevi. Sailoni ir ārējais ienaidnieks, bet cilvēkus apdraud arī iekšējais – pašu intrigas, cīņa par varu, cilvēciskas kaislības. Tas ir milzīgs pluss, ka pastāvīgās cīņu un eksploziju ainas, kā arī draudīgie, slepkavnieciskie roboti, tomēr nespēj aizēnot galveno drāmu – cilvēku cīņu par izdzīvošanu.

Seriāla popularitātei ir vairāki lieli balsti:

Pirmkārt, sci-fi fanu vidū tas jau bija populārs, jo neradās tukšā vietā. BSG stāstu izdomāja Glens Larsons 60-to gadu beigās, bet pie filmēšanas nonāca 70-tajos, uz Zvaigzņu karu popularitātes viļņa. Tā kā pastāv divi seriāli un vēl daudz visādu blakusprodukti (komiksi, spēles), kā arī 2 pilnmetrāžas filmas un saistītie seriāli;

Otrkārt, stāsta pamatā ir daudz reliģisku un kultūrvēsturisku parafrāžu, kurām ir interesanti sekot. Šeit ir kārtīgs mikslis no grieķu Olimpa dieviem, atsauces uz jūdaismu, islāmu, Jauno un Veco Derību, kristietību, mormoņiem, hinduismu un ko tik vēl nē… augšāmcelšanās no kristietības un pārdzimšanas cikli no budisma.

Cilvēkiem un sailoniem būtiski atšķiras ticības principi. 12 cilšu reliģija ir politeiska, dievi un Svētie rakstu līdzīgi Senajā  Grieķijā pielūgtajiem, pati reliģija – līdzinās stoicismam. Tomēr lūgšanas ir hinduisma iedvesmotas, pat seriāla ievaddziesma ir viena no slavenākajām un stiprākajām hinduisma mantrām – Gayatri Mantra.

Savukārt sailoni ir monoteiski, tikai viņu vienīgais dievs nav viņu radītājs, jo sailoni apzinās, ka viņu radītāji ir viņu ienaidnieki – cilvēki. Tas atgādina gnostiķu  pasaules uzskatu – Dievs-radītājs ir ļauns, bet pestīšana nāk no zināšanām (gnostiķus vajāja inkvizīcija).  Interesanta ir paralēle, kā pamazām ideja par vienu Dievu pārņem cilvēku floti – tāpat kā Romas impērijā, iekarojot aizvien jaunas zemes, romiešu dievi saplūda ar iekaroto zemju reliģiskajiem kultiem, radot jūkli sabiedrības morāle, bet beigās noveda pie tā, ka Konstantīns pasludināja viena dieva kultu – kristietību par valsts reliģiju.

Ar visu šo ekskursu reliģijā es gribēju tikai pateikt, ka seriālā cilvēku reliģiskie un garīgie pārdzīvojumi nav no gaisa pagrābts savārstījums, kas ir būtiski, jo bieži ticība ir vienīgais, kas viņiem palicis.

Treškārt, seriāla konteksts ar tā brīža politisko situāciju ASV. Pēc 2001.gada 11.septembra notikumiem ASV sabiedrība bija šokēta un atriebes pārņemta, kas izpaudās musulmaņu diskriminācijā un pat vajāšanā, 2003.gadā tam sekoja Irākas karš. Sailoni kā spridzinātāji-pašnavnieki, sailoni-teroristi un tiem sekojošs karš pret teroru. Kā arī medaļas otra puse – izdzīvojušie cilvēki vienā brīdī nonāk sailonu okupācijā un paši kļūst teroristi, tiek rādīta terorismu attaisnojoša argumentācija. Seriālam par labu liecina, ka šīs paralēles ir absolūti neuzbāzīgas, sākotnēji man tik konkrētas analoģijas neuzpeldēja.

Katrā ziņā aicinu nejusties nevienu traucētu uztvert seriālu, kā pašam tīk. Tas ir drūms, cīņas pilns, saspringtiem un negaidītiem sižeta pavērsieniem bagāts, tur ir gan mīla, gan naids, gan atriebe, gan varaskāre, gan liekulība, gan drosme… visa iespējamā cilvēcisko izjūtu gamma. Un daudzie seriāla fani joprojām spriež par to, kas gan ar visu to bija domāts… jo nekas nav ielikts ar karotīti mutē, kas, manuprāt, ir brīnišķīgi.