Fragments no sarunas ar Mārtiņu Freimani 2010.gada 19.novembrī Rīgas Centrālās bibliotēkas filiālbibliotēkā “Kurzeme”

Zināms, ka Tu esi liels lasītājs.

(Sekoja Mārtiņa sarīkota nežēlīga atnākušo jauniešu pratināšana – kurš ko ir lasījis – aut.)

Mēs šeit tikko aprunājāmies un noskaidrojām, ka jums ir ļoti maz informācijas ne tikai par pasaules klasiķiem, bet pat par mūsu pašu rakstniekiem. Un arī tas pats mazums tikai tādēļ, ka par to bija jāmācās skolā. Es visiem ieteiktu atrast laiku un atnākt līdz savai bibliotēkai. Kad tu paņem kādu patiešām labu, foršu grāmatu un to izlasi, tā paceļ tevi pavisam citā līmenī. Es varētu ieteikt Rīgas centrā divus antikvariātus, kuros regulāri eju iepirkties. Kādreiz pārdevēja man prasa: vai esmu atbraucis ar mašīnu, jo mugursoma ar grāmatām tiek piekrāmēta līdz ūkai. Tā ir tavu vecāku vēsture, tavu vecvecāku vēsture. Un vēl daudz senāka. Ja tu lasi, tu nekādā gadījumā nepaliksi muļķāks, tikai gudrāks. Un lai neviens neapvainojas, bet sēžot internetā var palikt tikai muļķāks. Paskatieties uz šiem bibliotēkas plauktiem, šo daudzo grāmatu muguriņām, to krāsām, virsrakstiem, to cilvēku vārdiem, kas tās sarakstījuši…

Man ir tā, ka, ja es vakarā sešos paņemu rokā grāmatu, es līdz sešiem rītā neaizmigšu, kamēr nebūšu to izlasījis. Tur ir tik daudz sulīgas valodas, un tik daudz ko no tā tu vari pēc tam izmantot dzīvē. Mans mīļākais rakstnieks ir Džeralds Darels. Tur ir tik daudz fantastisku dzīves situāciju!

Goda vārds, kad man bija padsmitnieka gadi, bibliotēka bija tā vieta, kurā es katru dienu pavadīju 2-3 stundas. Un iesaku visiem, lai taka uz bibliotēku būtu jūsu mīļākā taka!

 

Pilnu sarunas tekstu varat lasīt RCB informatīvā izdevuma “Jaunās Vēstis”  2010.gada decembra numurā.

Informatīvais izdevums “Jaunās Vēstis”