Austra Skujiņa “Vieglprātīga sirds”


Brigitte Carnochan. Floating World

Tagad man sen vairs nav pavasara,

bet tādēļ jau nesastingst rensteles.

Blandos kā lapa, rauta no zara,

ielās un dzirdu to čaloņu es.

 

Lūk, te reiz japāņu ķirsis aiz sētas

plaucis bij ziedos, ko noplūcām mēs.

Teici tu: ziedi sadziedēs rētas,

kuras sirdij pavasars nes.

 

Un tur ir logs. Kādreiz viņā es vēros

kaisli kā svētbildē nenormāls mūks.

Velti pie tā tagad vakaros sērot,

jūtu, tik plecus spiež atmiņu jūgs.

 

Savādi, nebūs vairs pavasara…

Klaidone sirds, tev vēl kas ko teikt?

Jā! Rensteles čalo. Melns strazds svilpo zarā.

Man liekas, ka sēru laiks jāizbeidz.