Aleksandrs Makkols Smits. Svētdienas filozofu klubs / no angļu val. tulk. Zane Rozenberga. – Rīga: Zvaigzne ABC, 2007. (Alexander McCall Smith. The Sunday Philosophy Club (2004)).

Aleksandrs Makkols Smits. Draugi, mīļākie, šokolāde / no angļu val. tulk. Zane Rozenberga. – Rīga: Zvaigzne ABC, 2007. (Alexander McCall Smith. Friends, Lovers, Chocolate (2005)).

Man likās, ka nu jau esmu salasījusies gana daudz erotizētu literatūru, tādēļ atslodzei paņēmu lasīt grāmatiņas, uz kurām jau sen raudzījos. Tikai raudzījos tādēļ, ka Makkola Smita grāmatu noformējums man likās neizprotams – ne tādā nozīmē, ka slikts, bet es nevarēju saprast, ko no grāmatām gaidīt. Vismaz cerēju uz kaut ko detektīvam līdzīgu. Romānu darbība notiek Edinburgā un tā galvenā varone ir Izabella – filozofijas žurnāla redaktore pēc četrdesmit, kurai vienmēr it kā nejauši gadās satikt cilvēkus ar problēmām, iekļūt mīklainās situācijās un tās risināt. “Viņa gribēja zināt, kāpēc notiek tas, kas notiek. Viņa gribēja zināt, kāpēc cilvēki dara to, ko dara. Viņa bija ziņkārīga. Un viņa sev jautāja: kas gan tur ļauns?

Izabella man ļoti ātri iepatikās – neatkarīga, racionāla, apveltīta ar asu prātu un profesijai atbilstošu filozofisku domāšanu. Jaunībā piedzīvojusi neveiksmīgas laulības, pašlaik jūtas laimīga savā dzīvesveidā – no mātes mantotās akcijas viņai ļauj dzīvot pārticīgu dzīvi, strādāt mīļoto darbu, neiespringstot par naudu, un nodoties labdarībai un kultūras pasākumiem. Eh, gribētu gan es arī tādu miermīlīgu dzīvi un mājsaimniecības vadītāju bonusā. Izabellai gan piemīt talants mūždien iepīties kādos stāstos – pirmajā grāmatā viņa ir lieciniece tam, kā no teātra balkona nokrīt un nositas vīrietis, otrajā – viņa satiek vīrieti, kuram ir pārstādīta sirds un mistisks vēstījums. Tai pašā laikā romāni nav klasiskie detektīvstāsti, jo Izabellai, kā jau filozofei, patīk nodoties prātuļošanai par dažādām dzīves parādībām. Tas nav gari, pārsvarā asprātīgi un tiešām interesanti. Tādēļ es nemaz neapvainojos, ka detektīvlīnija romānos nedominēja, bet tuvplānā bija pašas Izabellas dzīve. Daudzi viņas domu graudi man liekas ļoti pieņemami. Piemēram: “Tā nu šī dzīve ir iekārtota, un viņa centās dzīvot un justies tik labi, cik iespējams, jo uzskatīja, ka tāds ir ikviena morālais pienākums, ja vien cilvēks tic, ka viņam ir pienākumi pašam pret sevi, un Izabella tam ticēja. Dzīve jāpieņem tāda, kāda tā ir.” Man patīk šī doma par pienākumu justies labi, tā mudina domāt par dzīvi kā balvu. Kā kādreiz rakstīja tagadējais Nacionālās kultūras padomes priekšsēdētājs, dzejnieks Sergejs Timofejevs: „Dzīvība ir tāds dāvināts zirgs, patiesībā tā ir ļoti liela, milzīga dāvana. Zobos tai noteikti nevajag skatīties.”

Grāmatas autors Aleksandrs Makkols Smits ir tagadējā Zimbabvē dzimis skots, medicīnas tiesību un bioētikas eksperts. Viņš ir sarakstījis vairākas romānu sērijas, kā arī romānus bērniem un monogrāfijas savā zinātnes nozarē. Vispār jāsaka, ka jūtos iepriecināta, atklājot šo autoru un redzot, ka viņš ir uzrakstījis gana daudz nelielu grāmatu. Ir tik grūti atrast kaut ko sakarīgi izklaidējošu, jo pārsvarā dominē vārdi „kods”, „brālība” vai „līķauts”. No šīs sērijas gan latviski tulkotas tikai šīs divas grāmatas, bet vēl ir arī grāmatu sērijas „Dāmu detektīvaģentūra Nr.1” un „Skotlendstrīta Nr.44”.

Trīs iemesli, kāpēc lasīt:

1) smadzenes atpūšas, bet neveģetē;

2) patīkams Edinburgas dzīves atainojums ar vieglu detektīvintrigu fonā;

3) nemoralizējošas morālās filozofijas domas.

Lai tomēr nedaudz pieturētos pie vēl joprojām aktuālās mīlas tēmas, atbilstošs citāts:

Pati galvenā mīkla, protams, ir tā, kāpēc mums vispār ir jāiemīlas. Redukcionista vienkāršotā atbilde ir tāda, ka to nosaka bioloģija un ka mīlestība dod spēku, kas liek cilvēkiem palikt kopā un audzināt bērnus. Tāpat kā visi evolūcijas psiholoģijas argumenti tas šķiet ļoti vienkāršs un acīmredzams izskaidrojums, bet, ja viss aprobežotos tikai ar to, kāpēc tad cilvēki iemīlas idejās, lietās un vietās. Odens bija uztvēris šo cilvēka spēju, rakstīdams, ka zēna gados bija iemīlējies tvaika mašīnā un tā viņam šķitusi “tikpat daiļa kā tu”. Sociobiologi to sauktu par aizvietošanu; freidisti mēdz jokot, ka teniss esot seksa aizvietotājs. Uz to ir tikai viena atbilde: tikpat labi sekss var būt tenisa aizvietotājs.