ASV, 1934.gads. Cauri tuksnešainiem laukiem izvijas ceļš, pa kuru virzās gara autokaravāna – pārkrautas kravas mašīnas, nobružātas un putekļiem aplipušas. Mašīnas brauc lēnām, bet mērķtiecīgi, it kā par spīti karstajai saulei un smilšu pilnajam vējam. Tie nav vienkārši braucēji, bet gan ceļojošais cirks, kura dzīve ir ceļš, nemiers un ilgas. Kāda varone saka: “Šie ir laiki, kad grūti būt laimīgam. Grūti justies droši.” Jā, tā tas ir – Lielās Depresijas laiks, kad miljoniem cilvēku cīnās par izdzīvošanu, savukārt ASV Lielos līdzenumus (josla ASV vidienē no Kanādas līdz Meksikai) bija piemeklējusi parādība, ko sauca par Dust Bowl – nepareizas zemes apsaimniekošanas rezultātā radušās postošas smilšu vētras, kuru rezultātā 2,5 miljoni cilvēki pameta savas saimniecības un meklēja jaunu mājvietu. Tam visam pa vidu brauc cirks “Carnivale“- dīvaiņu kompānija, carnies: direktors punduris, karuseļi, bārdainā dāma, zobenu rijējs,kataleptiska zīlniece un akls pareģis, cilvēks bez kauliem, Siāmas dvīņi, čūsku dancinātāja, stiprinieks, ķirzakvīrs un arī striptīza meitenes, kuras pa sānu durtiņām pieņem klientus. Cirks pilsētiņās sakustina sastāvējušos gaisu, un zīlniece Sofija teic: “Cilvēki šajās pilsētās ir aizmiguši. Visu dienu – gan mājās, gan darbā. Mēnessērdzīgie. Mēs viņus pamodinām.”

Bet tas ir tikai sākums. Īstenībā (jau kuro reizi) tas nav par cirku. Tas ir par to, ka katrā paaudze piedzimst Labais un Ļaunais , kuri ir cilvēka veidolā piedzimušas augstākas būtnes – avatari. Un viņu liktenis ir meklēt vienam otru un izcīnīt mūžseno cīņu starp labo un ļauno. Ir zēns – Bens Havkinss, kurš ir nobijies pats no sevis, un tādu izmisušu viņu ceļmalā uzlasa cirks. Bet, kā teikts, nekas nenotiek nejauši – zēns ir The One, likteņa izredzētais, pašreizējā avatara  mantinieks, The Prince. Un kaut kur tuvumā ir viņa dvīnis, otrā puse – vēl viens princis. Viņi sajūt viens otru, tikai līdz pat pirmās sezonas beigām nav skaidrs, kurš ir labais un ļaunais – šajā mitoloģijā labais var piedzemdēt ļauno un otrādi. Par mitoloģiju es saku nepārspīlējot, jo seriāla radītājs Daniels Knaufs ir izveidojis savu pasauli ar gana sarežģītām cēloņsakarībām, kuru varētu būt vērts pastudēt seriālam esot otrajā pusē; pirmajās sērijās ir interesanti minēt, ko tas viss varētu nozīmēt. Seriāla ir gana daudz visādu mītisku personu, vienkāršu frīku un cilvēcisku likteņstāstu, kas viss ir savijies kopā vienā mudžeklī un nekad nav skaidrs, vai pavediens aizvedīs pie cilvēku vai spoku pasaules.

Lai arī man seriāls ļoti patika, es negribētu pārcensties ar tā ieteikšanu kādam – tas ir mistisks, šermuļains (jo tālāk, jo trakāk) un dīvains. Kaut kam tādam ir vienkārši jāpatīk. Seriālu raksturojot bieži piesauc Deivida Linča vārdu, un kaut kas tajā visā atgādina Tvinpīku (kaut vai aktieri, tai skaita slavenais punduris), tomēr šeit ir citādi – konkrētāk, asāk, arī krāšņāk. Diemžēl seriāls nav pabeigts 😦 . Plānoto sešu sezonu vietā ir tikai divas, tādēļ arī šajā gadījumā var runāt par nepabeigtām sižeta astēm un nenoteiktu nobeigumu. HBO atsaucās uz lielajām izmaksām (apmēram 4 miljoni dolāru par sēriju), un Knaufa cerības uz seriāla turpināšanu nav piepildījušās, neskatoties uz lielo fanu atbalstu. Seriālu bija iecerēts pabeigt ar 1945.gadā notikušo cilvēces vēsturē pirmo kodolizmēģinājumu Ņūmeksikā – The Trinity test . Aktieru tēli ir ļoti interesanti, savdabīgi, pirmās sērijas es pavadīju, cenšoties atcerēties, kur es dažu labu esmu jau redzējusi. Ja par dažu labu sižeta mistisko pagriezienu varētu pabrīnīties, tad par tēliem gan nē – ļoti loģiski, krāsaini, aizraujoši.

Seriāla galvenais varonis Bens ilgi cīnās pret savu nolemtību, viņš nevēlas būt izredzētais un uzņemties tādu nastu. Viņam ir spējas dziedināt un pat atdzīvināt mirušos, bet tam ir sava cena – par dzīvību jāmaksā ar dzīvību, nekas nenotiek vienkārši tāpat. Bet viņš negrib to darīt: “That ain’ t my place.” Mistiskais Menedžments viņam atbild: “If that is true, my friend, then why is such a choise possible? Why are you not like other men, left behind to bury  your dead, to gnash your teeth and cry out to God: “Why her Lord? Why not another?” The answer is self-evident. It is your place, Ben Hawkins. It cannot be escaped. It can only be accepted.” Varbūt tiešām šai dzīvē mēs varam izvēlēties tikai to, ko mums ir lemts izvēlēties. Un ir lietas, kuras vienkārši jāpieņem. Cik patiesībā liela ir cilvēka izvēles brīvība?

Advertisements