Xiaolu Guo. A Concise Chinese-English Dictionary for Lover. – London: Vintage Books, 2008.

Ķīniešu meitene atbrauc uz Londonu, lai gadu šeit mācītos angļu valodu. Viņa ir viena, nedroša un pilsētā jūtas vientuļi un izolēti – viss ir tik ļoti atšķirīgs no dzimtenē ierastā. Meklējot sabiedrību, viņa satiek angli, divdesmit gadus par viņu vecāku, kurā iemīlas un drīzumā pārvācas pie viņa dzīvot. Faktiski pati romāna izvēlētā tēma – ķīniete Anglijā – jau iecerē ir veiksmīga: parasti iezemiešiem ir interesanti uzzināt kāda eksotiska putna domas par savu valsti. Un kāpēc ne? Jau no sociālās psiholoģijas ir zināms, ka Austrumos cilvēks sevi definē ģimenē un kolektīvā, un ķīnietes diskomforts, nonākot Rietumu egocentriskajā, uz indivīdu orientētajā vidē, ir iepriekš paredzams.

Grāmata ir veidota pretstatos – ķīniešu kultūra pret britu, nepieredzējusi meitene pret nobriedušu vīrieti, pilsēta pret laukiem, ģimenes dzīve pret apzināti izvēlētu vienatni. Pretrunu plosīti ir arī abi galvenie varoņi – ķīniete un anglis, lai arī pēdējo stāstītājs redz tikai meitenes acīm, jo stāstījums noris pirmajā personā.

Autore spēlējas ar valodu un parāda, kā sākotnēji primitīvie teikumi pārtop paplašinātos, savukārt mazie valodas pārpratumi veido komiskas situācijas. Reiz mans angļu valodas skolotājs, pats būdams anglis, teica, ka viņš gribētu mācīties ķīniešu valodu, jo tai nav gramatikas. Ķīniete to noformulē: “We bosses of our language. But, English language is boss of English user.” Gribētos gan zināt, ko tāda ķīniete teiktu par latviešu vai jebkuru citu valodu, kurā viņai nāktos apgūt locījumus. Man gan liekas, ka valoda bez gramatikas ir tas pats, kas ielu satiksme bez noteikumiem, bet ķīnieši jau zina labāk. Mēs esam valodas vergi.

Grāmata bija interesanta, bet es nevaru teikt, ka tā mani ļoti aizrāva. Varbūt tas saistīts ar to, ka man nav aktuāli ne 20-gadnieces identitātes meklējumi, ne 40-gadnieka krīzes izpausmes. Grāmatas fons – Ķīnas un Anglijas netiešais salīdzinājums man bija interesantāks par personāžu pārdzīvojumiem.

Kāpēc lasīt grāmatu:

1) apjukusi ķīniete Anglijā – traģikomiski un neierasti;

2) kā savienot nesavienojamo: ģimeniska meitene un pārbriedis eksistenciālists;

3) vai iespējama mīlestība bez pilnīgas divu “es” saplūšanas? kā saglabāt savu patību divatnē?

2011.gada jūlijā grāmata ir iznākusi arī latviešu valodā (Sjaolu Guo. Mazā ķīniešu-angļu vardnīca mīlētājiem. Jānis Roze, 2011).