Džūljens Bārnss. Arturs un Džordžs / no angļu val. tulk. Māra Poļakova. – Rīga: AGB, 2008. – (Vēja suņa klasika).  (Julian Barnes. Arthur & George (2005)).

Džūljens Bārnss jau trīs reizes ir bijis nominēts Bukeram, bet burtiski nupat viņš to beidzot ir arī ieguvis par īsromānu “The Sense of an Ending“.  2005.gadā Bārnss tika nominēts arī par nupat lasīto romānu “Arturs un Džordžs”. Gribējās man uzzināt, kas tas par Bārnsu, vēl jo vairāk, ka Lasītaja ieteica šo romānu jau tad, kad lasīju Sāras Votersas Affinity, jo tajā arī ir par spiritistiem. Pirmshelovīns ir īstais laiks, lai lasītu par aizsaules gariem, vai ne?

Jāsaka, ka sākumā es šo romānu uzlūkoju ar aizdomām – tāds tumšs vāks, gana biezs un burti mazi… nez, vai būs interesanti. Bet sāku es lasīt un atjēdzos 50- tajā lappusē. Bārnss ir ļoti labs stāstnieks, pie kam viss ir ļoti jēgpilni, nekādas paviršas vāvuļošanas. Es pilnīgi noteikti pabiju 19. un 20.gs. mijas Anglijā un pilnīgi ticu, ka tur viss tā arī notika.

Romānas ir divi galvenie varoņi – visiem zināmais rakstnieks Arturs Konans-Doils (1859-1930) un gandrīz nevienam nezināmais Džordžs Idaldži (George Edalji) (1876-1953), un abu ceļi krustojas tikai 1907.gadā, tomēr Bārnss mums diezgan sīki pastāsta abu dzīvi jau no bērnības. Tas ir pamatoti, jo, kā vēlāk izrādās, tieši abu personības ir noteikušas notikumu virzību un viņu satikšanos. Idaldži ir provinces mācītāja dēls, izmācījies par juristu, ar ieturētu, nopietnu raksturu, pie kam būtiski – viņa tēvs ir asimilēts indietis, māte – skotiete, līdz ar to viņa ģimene Anglijas laukos ir kā baltie zvirbuļi. Idaldži 1903.gadā notiesā par dīvainu noziegumu virkni, bet tas notiek tik māksloti, ka daudziem rodas aizdomas, ka viņš ir izvēlēts par grēkāzi. Viņš nosēž cietumā trīs gadus, tad viņu sabiedrības spiediena rezultātā atbrīvo, tomēr neatzīst par nevainīgu. 1907.gadā Idaldži lietā iesaistās Konans-Doils, kas šo netaisnību izvērš par personīgo krusta gājienu un cīnās par Idaldži pilnīgu attaisnošanu. Romāna pamatā ir patiesi notikumi, arī citētie dokumenti ir autentiski.

Otra plašā sižeta līnija ir veltīta Konana-Doila biogrāfijai. Bārnsam ir labas raksturotājspējas, viņam ir izdevies radīt pilnvērtīgu rakstnieka portretu, sākot jau no mazotnes: “(..) lācīgs, trakulīgs jauneklis, kas mierinājumu smēlās skolas bibliotēkā, bet laimi atrada kriketa laukumā.” Rakstnieka talantu viņam palīdzēja attīstīt māte ar saviem pasaku stāstiem; viņš tai ir uzticīgs dēls mūža garumā, jo sīciņā, valdonīgā māmiņa pārzina visas jomas: “Valkā flaneļa apakšveļu un nekādā ziņā netici mūžīgajām mokām.” Romānā ir izjusti attēlota pirmās sievas ilgstošā slimība, kuras laikā Doils iemīl savu otro sievu Džīnu, kas viņam izraisa morāliskas dabas mokas. “Grūta lasāmviela, daudz golfa un kriketa palīdz vīriešiem atgūt līdzsvaru, ļauj saglabāt fizisko un garīgo spēku.” Mokas par otro sievu ir vienīgais gabals, kuru es Bārnsam ieskaitītu par mīnusu, jo tik daudz lappušu tam veltīt nevajadzēja. Iztiktu es arī bez zināšanām, kas notika Doila biksēs tai brīdī, kad viņš pirmo reizi noskūpstīja Džīnu.

Spiritisma bija mazāk, nekā es gaidīju, bet man arī daudz nevajadzēja – esmu gana atturīga šai jautājumā. Jau gadsimta sākumā Doils interesējās par spiritismu, bet ļoti dedzīgi tam pievērsās pēc Pirmā pasaules kara, kurā viņa ģimene zaudēja vairākus vīriešu, tai skaitā Doila vecāko dēlu un brāli. Viņš pat sarakstīja par spiritismu vairākas grāmatas. Grāmatā “Arturs un Džordžs” ir attēlots grandiozs spiritisma senss, kas notiek Albertholā un ir  veltīts nesen mirušā Doila piemiņai. Bārnss neslēpj savu skepticismu par pūļa sajūsmu, tomēr atstāj lasītājam nenoslēgtas iztēles robežas:

(..) ja tu siltā vasaras dienā stāvi Haidparkā starp tūkstošiem citu cilvēcisku būtņu, no kurām, visticamāk, tikai retā domā par nāvi, vairs nebija tik viegli ticēt, ka šī spriegā sarežģītība, ko sauc par dzīvi, ir tikai nejaušība, kas notikusi uz nepazīstamas planētas, īss gaismas mirklis starp divām tumsas mūžībām.

Kāpēc lasīt grāmatu:

1) Rakstnieks Arturs Konans-Doils un viņa interesantā personība;

2) Par Anglijas tiesu sistēmu: kā notika Idaldži lietas izskatīšana un vēlākā pārskatīšana;

3) Neliels, bet izsmeļošs ieskats milzīgā spiritisma seansā.