Kad apkārt sarodas ķēmīgos ģīmīšos izgrebti ķirbīši, kuros plaiksnī bailīgas svecīšu liesmiņas, rodas apjausma, ka atkal atnācis Helovīns. Kas tas tāds? No kurienes nācis un vai mums tādu vajag? 1.novembrī kristīgā baznīca svin Visu svēto dienu (All Saints’ Day jeb All Hallows), kad godina visus svētos, savukārt 2.novembrī ir Visu ticīgo mirušo piemiņas diena (All Souls’ Day). Vārds Halloween burtiski nozīmē Visu svēto dienas vakaru, tomēr tā rituāliem un izdarībām ir visai maza saistība ar kristīgo baznīcu. Kāpēc gan tā?

Kristīgā ticība saskaņā ar savām labākajām tradīcijām ir pieskaņojusi savus svētkus daudz senākiem, pagāniskajiem svētkiem. 837.gadā pāvests nolika Visu svēto dienu 1.novembrī, kas šajā gadījumā pārklājās ar  Samainu (Samhain) – seno ķeltu Jauno gadu. Šai brīdi ir pabeigta ražas novākšana, un zeme sāk gatavoties lielajai ziemas guļai. Jānodara tikai pēdējie darbi, jāpabeidz iesāktais, jāatdod parādi un jānolīdzina rēķini. Tas ir laiks, kad tiek apjausts, ka kaut kā beigas, iespējams, ir kaut kā jauna sākums. Samainā gads ieiet vistumšākajā posmā, lai atkal atdzimtu gaismai ziemas saulgriežos.

Zemnieki dedzināja lielu ugunskuru, kurā dieviem ziedoja dzīvniekus un labību, ap to dejoja un gāja rotaļās, tērpušies ķekatu tērpos. Svinībām beidzoties, no lielā ugunskura katrs paņēma pa pagalei, lai ienestu svētību savos mājas pavardos, un tas neizdzistu gaidāmajā, bargajā ziemā. Samaina vakarā izplūda robežas starp šo pasauli un Citpasauli, atvērās vārti aizsaules gariem. Tādēļ viņiem par godu gatavoja ēdienu un iededza sveces, lai aicinātu senču garus pasērst un mieloties.

no Māras Šternas grāmatas "Senā gadskārta"

Latviešu tradīcijā Samaina svētkiem atbilst Mārtiņi – saimnieciskā gada noslēgums, kad jābūt nobeigtiem visiem rudens darbiem: raža ir ievākta, lauki nokopti, zeme aparta un izaudzēti jauni lopi.  Saimnieks svinīgi kāva melnu gaili un ziedoja to zirgu labklājībai. Daudzviet Mārtiņos beidzās veļu laiks, un atsākās skaļāki svētki, tai skaitā ķekatās iešana. Zīmīgi, ka jezuīts Kulesijs 1599.gadā ir ziņojis, ka Rēzeknes apkārtnē Mārtiņos notiek ziedošana pie īpašiem kokiem, un ir tikai divas dienas gadā, kad šiem kokiem drīkstot tuvoties: pirmo reizi pavasarī, Lieldienās, un otro reizi rudens beigās, Mārtiņos. Te jāvelk paralēles ar ķeltu Samainu un viņu otriem lielākajiem svētkiem – Beltainu (1.maijs).

***

Bet vispār jau mazām burvestībām der jebkāds iemesls 🙂 Pirmdienas vakari pieder Selēnai – grieķu Mēness dievietei, kuru iepriecina sudrabs, baltā krāsa un Mēness gaisma.

Kā būtu ar vienu vakara pestelību? Paņemiet caurspīdīga stikla bļodu, piepildiet to ar ūdeni un iemetiet tajā baltu rozi (der arī cits balts zieds). Aizveriet acis un domās koncentrējieties uz savu partneri. Iztēlojieties kādu laimīgu un piepildītu brīdi jūsu kopīgajā nākotnē. Atveriet acis un trīs reizes atkārtojiet buramvārdus:

My love, while you sleep I will send you a sweet dream,

By the light of the moon, things are not as they seem.

I cast upon the water petals from a white flower,

May Selene now bless my spell in this enchanted hour.

Buramvārdus noslēdz, sakot:

For the good of all, with harm to none,

By moonlight and dream, this spell is done.

(no grāmatas Ellen Dugan. Book of Witchery)

Saldus sapņus šovakar!