Andre Dobosc. Flamboiser

Sveicināti! Šodien ir tā diena, kad manam emuāram aprit vesels gadiņš! Kad es uzsāku blogošanu, es nemaz nebiju droša, ka tas viss izvērsīsiet tik ilgstošā un nopietnā procesā. Godīgi sakot, es biju izdomājusi, ka grāmatas es jau tāpat lasu daudz un regulāri, kāpēc gan man šad un tad neatstāt par tām kādu virtuālu piezīmi. Bet es nebiju ņēmusi vērā savu rakstura iezīmi, kura ikdienas dzīvē brīžiem ir traucējoša – rakt vajag tik dziļi, cik vien iespējams. Tā nu es vieglas piezīmju rakstīšanas vietā esmu ieguvusi pietiekami laikietilpīgu vaļasprieku, bet tas mani tiešām iepriecina un sniedz lielu gandarījumu.

Tā kā es jūtos nu jau mazliet degunu apsildījusi emuāru pasaulē, tad varu sniegt pāris padomus pavisam zaļiem iesācējiem (kādi man pašai pirms gada būtu noderējuši).

Pieci padomi iesācējiem:

1. Ja emuāru nevajag tev pašam, tad to nevajag nevienam.

Pirms uzsāc emuāru, nogaidi – varbūt pāries 😉 Jo tas pilnīgi noteikti prasīs vairāk laika, nekā domāts. Tekstu sacerēšana tikai liekas ļoti vienkārša, īstenība dažu brīdi tev liksies, ka esi pilnīgs muļķis. Tikai tad, ja tev šķitīs vērts tam atvēlēt laiku, tavs emuārs nenomirs ātrā nāvē;

2. Izdomā emuāra koncepciju

Man ir ļoti dažādas intereses, un mana sākotnējā vēlēšanas bija rakstīt par tām visām.  Tomēr es ņēmu vērā kaut kur lasītu padomu, ka emuāram labāk izvēlēties vienu tēmu, un to nenožēloju – emuārs nav no gumijas. Pirmkārt, man tā ir vieglāk pašai, otrkārt, arī iespējamiem emuāra lasītājiem diez vai interesēs starp grāmatu aprakstiem atrast kūkas recepti. Nejauksim mušas ar kotletēm!

3. Pirms izveido emuāru, veic izpēti

Nežēlo laiku un izpēti kārtīgi visas blogošanas iespējas – kādu platformu izvēlēties, kādu “ādiņu” piemērot. Izdomā, ko tieši tu vēlies atspoguļot savā galvenajā lapā, kādas papildus lapas gribi piedāvāt. Cik daudz būs fotogrāfiju, cik teksta. “Ādiņām” ir ļoti daudz iespēju, bet dažas šo to arī nepiedāvā, tādēļ pēti uzmanīgi. Protams, nomainīt “ādiņu var vienmēr vai pat pāriet pašam uz savu dizainu, bet tas jau ir nākotnes jautājums un sākumā radīs liekas problēmas.

4. Raksti regulāri, bet neļauj kļūt emuāram par nastu

Man pašai patīk lasīt emuārus, kuros tiek rakstīts regulāri (protams, ko tad es citādi tur lasītu). Tai pašā laikā es ar klusām šausmām skatos uz tiem blogeriem, kuri raksta katru dienu. Jo cilvēks nav robots un agri vai vēlu tāds mākslīgs uzstādījums pārvēršas par atrakstīšanos. Rakstīt rakstīšanas dēļ nav vērts, bet pauzei ieilgt arī neļauj – jo tad vienkārši ir grūti atsākt.

5. Izbaudi procesu

Es atzīšos godīgi – man ļoti patīk mans emuārs. Es to uztveru kā savu smilšu kasti, kurā spēlēties un tikties ar citiem rotaļniekiem, kopā būvēt pilis, cept smilšu kūkas un kādreiz iemaukt kādam pa galvu ar plastmasas lāpstiņu. Ja man nepatiktu, es to nedarītu. Tādēļ novēlu ikvienam esošajam un topošajam blogerim izbaudīt procesu un ļauties notiekošajam – mēs nezinām, kur mūs tas aizvedīs, bet ceļš ir interesants, vai ne?

Statistikai: šī gada laikā esmu veikusi 133 ierakstus un pastāstījusi sev un citiem par 82 grāmatām. Bet mans lielākais ieguvums ir jaukie cilvēki, kurus esmu satikusi – nevaru tos saukt par draugiem, bet par domubiedriem noteikti. Ir labi zināt, ka šai pasaulē vēl ir citi tādi – grāmatu apsēstie 🙂

Paldies visiem, kuri mani lasa!

Advertisements