Donna Leona. Velnišķīgais plāns / no angļu val. tulk. Vanda Tomaševiča. – Rīga: Zvaigzne , 2007. (Donna Leon. Wilful Behaviour (2002)).

Amerikāņu rakstniece Donna Leona (1942) ilgus gadus dzīvo Venēcijā un pasaulē ir pazīstama ar savu romānu sēriju par itāļu komisāra Gvido Bruneti darba un dzīves gaitām. Nu jau viņa par Bruneti ir sarakstījusi divus desmitus grāmatu, latviski tulkotas četras, sērijā attiecīgi – pirmā, otrā, divpadsmitā un vienpadsmitā , savukārt kriminālromānu balvu Silver Dagger 2000.gadā ir ieguvis devītais darbs Friends in High Places.

Ja pareizi atceros, tad esmu lasījusi pirmās divas Leonas grāmatas, kas atstāja tikai pieklājīgu iespaidu, bet nesajūsmināja. Šis, Tomaševičas tulkojums, man patika jau krietni labāk, bet varbūt arī pašas autores stils ir uzlabojies. Viņai izdodas radīt Bruneti tēlu, kas ir gan simpātisks, gan ar cilvēciskām vājībām apveltīts. Diezgan negatīvi Leona attēlo Itālijas vareno un bagāto sabiedrību, kurā dominē politikāņi, korumpanti un visādi citādi negodīgi cilvēki. Piemēram, romānā kādas mirones ārkārtīgi vērtīgais īpašums paliek bez mantiniekiem un nonāk valsts īpašumā. Autore tam paredz izlaupīšanu vēl pirms nonākšanas pārņēmēju rokās. (Nav brīnums, ka Leona nav atļāvusi tulkot savas grāmatas itāliski. ) Bruneti tiek pretstatīts šai sabiedrības daļai, bet tomēr netiek zīmēts kā vientuļš cīnītājs ar vējdzirnavām; viņš cīnās savu iespēju robežās. Harmoniskā ģimenes dzīve ar sātīgajām maltītēm Bruneti patīkami atšķir no vientuļiem un picas/bulkas/donatus ēdošiem policistiem.

Bruneti sieva Paola ir angļu literatūras pasniedzēja, bet viņai tā īsti vairs netīk ne akadēmiskā vide, ne studenti, kas lielākoties nav tik izglītoti, lai uztvertu viņas mīļo Henriju Džeimsu. Tomēr viena studente – Klaudija Leonardo – ir patīkams izņēmums un tieši viņa vēršas pie savas profesores ar lūgumu, vai viņas vīrs – policists varētu noskaidrotu kādu jautājumu. Klaudija vēlas reabilitēt savu mirušo vectēvu, kurš tiesāts pēc kara un miris trako namā. Bruneti uzdevums ir uzzināt, vai tas iespējams. Sākotnēji vieglais uzdevums kļūst delikāts, kad Bruneti uzzina, ka Klaudijas vecaistēvs Otrā pasaules kara laikā  no vajātajiem un bēgošajiem venēciešiem dažādos ceļos ir ieguvis fantastiskas mākslas vērtības un sods būtībā ir pelnīts. Nākamā dienā meiteni atrod nogalinātu. Kam tas bija izdevīgi?

Bruneti savu ilggadējo darbu policijā raksturo šādi: “No dzimšanas esmu ziņkārīgs, vienmēr gribu atklāt, kas būs beigās, kā un kāpēc viss sācies. Man gribas izprast cilvēku rīcības motīvus.” Šajā grāmatā viņam būs visas iespējas pierādīt savu attapību, jo sākotnēji lēnīgais stāstījums kļūst aizvien blīvāks un atved pie negaidīta atrisinājuma.

Kāpēc lasīt grāmatu:

1) laba, vēsturiski pamatota detektīvlīnija;

2)  pilsēta ienāk grāmatā: Venēcijas kanāli, upju tramvajs, senās mājas.

3) es pat nezinu, kuri apraksti man patika labāk – glezniecības šedevru vai Bruneti sievas gatavoto ēdienu. Abi bija ļoti bagātīgi.

.