Ziemassvētku pirmslasīšanā ir pieņemts konceptuāls lēmums – lai nu šoreiz paliek malā nopietnā literatūra, niekosimies tālāk ar plācenīšiem jau nu nē ar kaķiem. Galu galā aizejošais ir Kaķa gads, tad nu palasīsim mīlīgas grāmatiņas par peļu junkuriem.

Jau sen meklēju iemeslu, lai izlasītu kādu bērnu grāmatu, jo man ļoti patīk grāmatas ar bildēm (dīvaini, bērnībā vairāk patika burti). Viena no pēdējā laikā jaukākajām  grāmatiņām ir 2010. gadā latviski izdotā zviedru mākslinieka un rakstnieka Svena Nūrdkvista (Sven Nordkvist) “Kad Finduss bija maziņš un pazudis” – grāmata no sērijas par vectētiņu Petsonu un runcīti Findusu. Nūrdkvistam ir vesela sērija – 9 grāmatas – par abu piedzīvojumiem, arī pavārgrāmata un dziesmu grāmata, tādēļ ceru, ka izdevniecība “Liels un mazs” atradīs iespēju izdot vēl kādu.

1989. gadā izdotā “Pettson får julbesök” (Findus at Christmas / Рождество в домике Петсона) stāsta par Petsona un Findusa piedzīvojumiem Ziemassvētku priekšvakarā. Abi gatavojas vakaram un iet uz mežu pēc egļu zariem, bet Petsons paklūp un sasit kāju. Nu jāatliek gājiens uz veikalu, arī māja jātīra runčukam vienam pašam. Bēdīgi, jo nav ne eglītes, ne garšīga ēdamā. Nākamā dienā tomēr abi izgudro eglīti, gan arī tās rotājumus, un tad jau uzrodas palīgos kaimiņš Gustavsons, attek arī kaimiņienes Gustavsone un Andersone un atnāk Lindgrēni un Junsoni un Nilsoni, līdz māja ir pilna ar ciemiņiem. Un cilvēkiem un kaķiem ir labs prāts un miers virs zemes… Šie Ziemassvētki nebija kā katru gadu, tie bija daudz labāki par iepriekšējiem!

 

Nūrdkvista humorpilnās un detalizētās bildes papildina labsirdīgs teksts, kas pilnībā atbilst Ziemassvētku sirsnīgajam garam.

Krieviski grāmatu var lasīt šeit.