André Letria. El libro nos abre la puerta a…

Vakar ziņās izlasīju, ka nu jau otro gadu pēc kārtas Melngalvju namā tiek organizēta “Grāmatu pietura”, kura notiek kādreizēja Latvijas valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa dibinātās kustības “Draudzīgais aicinājums” ietvaros. Ikviens var nopirkt uz vietas apgādu “Jumava”, “Jānis Roze” un “Atēna” grāmatas vai arī atnest kādas no mājām un turpat ar Latvijas Pasta starpniecību nosūtīt savai skolai. “Grāmatu pietura” Melngalvju namā būs atvērta līdz 29. janvārim ik dienas no plkst. 12 līdz plkst. 19.

Ļoti jauka akcija, vai ne? Ideālās vīzijās zīmējas kā grāmatu tūkstoši plūst uz Latvijas skolām un skolu bibliotēkās rindojas desmitiem skolēnu, kuri alkst lasīt jaunāko literatūru. Nu nē, tā laikam nebūs vis, būsim reāli. Mūsdienu bērniem un jauniešiem ir tik daudz citu nodarbju, ka lasīšanai laika atliek pavisam maz. Un ko gan viņiem var pārmest, ja pozitīvu attieksmi nākas lūgties pat no valsts – janvārī Valsts Kultūrkapitāla fonds sadalīja Latvijas Valsts mežu piešķirtos līdzekļus mērķprogrammām, literatūru vienkārši aizmirstot (Eksperti: Par atbalstu literatūras un mākslas nozarei). Var jau dažādi uztvert strīdu par to, vai fondam ir jāfinansē grāmatu iegāde bibliotēkām, varbūt arī nē. Tomēr, kā norāda Kultūras ministrijas bibliotēku nozaru speciālists Jānis Turlajs, VKKF atbalsts vispirms ir bijis vajadzīgs īpaši vērtīgu grāmatu iegādei, tai skaitā īpašu bērniem adresētu grāmatu komplektu iegādi Bērnu žūrijas un lasīšanas veicināšanas pasākumiem, ko izvērtē eksperti. Lai kā man riebtos mūžīgā salīdzināšanās ar kaimiņiem, skaitļi, kurus es ieguvu šeit, ir šokējoši: Valsts finanses grāmatu iepirkumiem bibliotēkām 2012. gadā latos – Igaunijā 1, 17 miljoni, Lietuvā – 0,8 miljoni, Latvijā – 4 tūkstoši latu. Igaunijā ar Kultūras ministrijas un Kultūrkapitāla fonda finansējumu regulāri iznāk septiņi literatūras žurnāli. Par tiem žurnāliem man arī ir maza sāpe, jo es izjūtu zināmu badu pēc kvalitatīvas informācijas, kuru “Latvju Teksti” man nespēj apmierināt. Kāds gan kādreiz bija Leona Brieža izdotais žurnāls “Grāmata”!

Bet, protams, manas pieauguša cilvēka intelektuālās pretenzijas nobālē, ja netiek atrasti līdzekļi bērnu lasīšanas veicināšanas programmām. Lasīšana smadzeņu attīstības procesā ir nenovērtējama prasme, un nelasītāju vairošanās mūsu sabiedrībai nākotnē nesīs tikai stulbumu. Kā iesaistīt bērnus lasīšanā?

Lasīju rakstu vienā no forumiem “Obligātā jeb ieteicamā literatūra skolā – nosacīts jēdziens?”, kurā ne visam paustajam var piekrist, tomēr situācija attēlota diezgan zīmīgi. Bērniem nepatīk (un nekad nav paticis) lasīt to, kas ir obligāts. Piemēram, Tukuma Raiņa ģimnāzijas obligātās literatūras saraksts

10. klasei
1.    Sengrieķu Trojas cikla mīti un mīts par Oidipu
2.    K. Skalbes pasakas
3.    R. Blaumanis «Raudupiete», «Pazudušais dēls»
4.    Dž. Bokačo «Dekamerons» (desmit noveles pēc izvēles)
5.    J. Ezeriņa noveles
6.    E. Hemingvejs «Sirmgalvis un jūra»
7.    E. Veidenbauma dzeja
8.    M. Zīverts «Kāds, kura nav»
9.    Rainis «Ave sol!»
10.    J. Jaunsudrabiņš «Piemini Latviju!»
11.    P. Merimē «Mateo Falkone»
12.    V. Šekspīrs «Romeo un Džuljeta», «Hamlets»
13.    pēc izvēles viena grāmata no mūsdienu latviešu literatūras
11. klasei
1.    F. Šillers «Laupītāji»
2.    J. V. Gēte «Fausts» (I daļa)
3.    G. Merķelis «Latvieši»
4.    O. de Balzaks «Gorio tēvs»
5.    R. un M. Kaudzītes «Mērnieku laiki»
6.    R. Blaumanis «Indrāni», noveles
7.    J. Poruks «Pērļu zvejnieks» un dzeja
8.    Rainis «Jāzeps un viņa brāļi», «Gals un sākums» vai cits krājums
9.    Aspazija «Sidraba šķidrauts» vai «Vaidelote» un viens krājums
10.    H. Ibsens «Pērs Gints»
11.    J. Jaunsudrabiņš «Vēja ziedi»
12.    A. Upīša un E. Ādamsona noveles
13.    pēc izvēles viena grāmata no mūsdienu latviešu literatūras
12. klasei
1.    E. Virza «Straumēni»
2.    A. Čaks «Mūžības skartie» un viens krājums
3.    A. Kamī «Svešinieks» vai «Mēris»
4.    G. Janovskis «Sōla»
5.    A. Bels «Būris»
6.    R. Ezera «Zemdegas» vai «Aka», vai «Nodevība»
7.    O. Vācietis «Einšteiniāna», «Klavierkoncerts» un viens krājums
8.    I. Ziedoņa epifānijas un viens dzejoļu krājums
9.    K. Skujenieka viens dzejoļu krājums
10.    I. Ābele «Tumšie brieži»
11.    N. Ikstena «Dzīves svinēšana»
12.    pēc izvēles viena grāmata no mūsdienu latviešu literatūras

Kā jūs domājiet, vai 17-19 gadus vecus jauniešus spēj aizraut šis saraksts? Nē, nevajag braukt arī otrā galējībā un domāt, ka viņi ir galīgi stulbi un to lasīt nav spējīgi. Protams, ir spējīgi, tikai man šis saraksts šķiet diezgan novecojis un daļu no grāmatām pat es, rūdīts grāmatu tārps, tā pa īstam spēju novērtēt nu jau krietnu laiku pēc skolas beigšanas. Tai pašā laikā iegrūst viņus pavieglā literatūra galīgi negribētos, jo es pati vidusskolā izvēlējos lasīt gana nopietnas grāmatas.

Jautājums paliek atklāts: kā piesaistīt bērnus un jauniešus lasīšanai? kā atrast zelta vidusceļu literatūras izvēlē starp izklaidējošo un domāšanu izraisošo?