A.Dž.Kronins. Zvaigznes raugās lejup / no angļu val. tulk. Valdemārs Kārkliņš. – Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1957. (A.J. Cronin. The stars look down (1935)).

Seriāls „Dauntonas abatija” manī izraisīja vēlēšanos atrast kaut ko līdzīgu arī literatūrā – lai būtu Anglija, 20.gs.sākums, lielas ģimenes peripetijas, un tad sākas karš un daudz kas mainās.

Arčibalda Kronina plašo romānu “Zvaigznes raugās lejup” nebūtu īsti korekti nosaukt par ģimenes sāgu, drīzāk tā ir sāga par oglēm un to racējiem. Romāns stāsta par nelielu pilsētiņu Ziemeļanglijā, kuras galvenais rūpals ir kalnrūpniecība. Jau izsenis šajā apvidū daudzas ogļraču ģimenes  strādā ļoti smagu darbu necilvēcīgos apstākļos un būtībā ir tieši atkarīgas no raktuvju īpašnieka žēlastības. 20.gs.sākumā ogļraču arodbiedrība visā Anglijā sāka cīnīties par labākiem darba apstākļiem un lielāku algu, par galveno mērķi nosakot raktuvju nacionalizāciju. 1926.gadā pat notika ogļraču ģenerālstreiks. Visi šie notikumi ir veiksmīgi atspoguļoti romāna sižetā.

Romāna gaitā gandrīz 30 gadu garumā tiek sekots trim galvenajiem varoņiem un viņu likteņiem. Deivids Feniks ir ogļraču puika, kura tēvs un vecākie brāļi arī strādā raktuvē. Viņš spēj izrauties no dzimtās vides un izmācās, lai varētu palīdzēt izcīnīt ogļračiem labākus darba apstākļus. Otrais varonis – Džo Gaulens, ogļraktuvju inspektora dēlēns, kurš arī grib dzīvē izsisties, bet ir nolēmis to paveikt ar viltību un manīgumu. Savukārt trešais varonis – ogļraktuvju īpašnieka dēls Arturs Barass vēlas izmainīt sava despotiskā tēva attieksmi pret raktuvi un strādniekiem. Visiem trim varoņiem nākas gan celties, gan krist, un diemžēl romāns nav nekāda pasaka, kurā labais beigās tiek apbalvots pēc nopelniem.

Spilgti tēlotie varoņi ir zīmēti melnbaltos kontrastos, īpaši nerūpējoties par tēlu daudzslāņainību. Džo Gaulens ir slīpēts nelietis no sākta gala, viņa personā bija apvienoti dzelzs nervi ar degunradža ādu. Deivids ir idejisks humānists, kurš savu dzīvi ziedo strādnieku tiesību aizsardzībai, un nekas nespēj piespiest rakstnieku viņam ievilkt kādu krāsaināku līniju. Arturs Barass – augstdzimis mīkstmiesis, kura labie nodomi noved viņu ellē. Artura tēvs – Barass seniors – ir triepts ar īpaši melniem toņiem, tas ir viens ļauns despots, zem kura varas trīc gan ģimene, gan raktuves.

Izskatās, ka Kronina attēlotās sievietēm atspoguļo viņa paša uzskatus par daiļo dzimumu. Labas ir tās, kuras ir klusas, čaklas un pašaizliedzīgas. Pret skaistumu viņš izturas aizdomīgi un neatzīst nekādu krāšļošanos vai pucēšanos – tādas varones uzreiz tiek ieskaitītas pavieglo un vīriešus pazudinošo būtņu skaitā. Dāvida sieva smukā Dženija ir vieglas dzīves kārotāja, elegantā Lora – laulības pārkāpēja, Loras jaukā māsa grib apprecēt Arturu, jo viņš mantos raktuves.  Barasa meita Hilda ir neglīta, tādēļ viņai atļauts kļūt par ārsti (jo nesmuka = gudra). Smukās ir labas tikai tad, ja viņas to neapzinās un pašaizliedzīgi kopj ģimeni un dzemdē bērnus (Barasa otra meita Grēse, Deivida brāļa sieva Annija). Romāna ideālais sievietes tēls ir Deivida māte – stoiciska ogļrača sieva un māte, uztur ideālā kārtībā māju un vīriešiem vienmēr dod ēst… bet arī viņa nesaprot Deivida progresīvo ideju būtību.

Lai arī melnbalti, tomēr visi Kronina varoņi, arī vismazākajās lomiņās esošie, tiek tēloti ļoti detalizēti, ar labām portretista spējām. Pietiek ar vienu rindkopu, lai mēs sajustu tēla raksturu un spētu iedomāties, kā viņš rīkosies tālāk.

Pit pony & Miner - Durham, England (via http://www.miningartifacts.org)

Piemēram, ogļracis Džeks Rīdijs, kura brāļi gājuši bojā raktuvju katastrofā un aiz muguras ir streiks un bezdarbs:  Dzīve Džekā izraisīja tikai rūgtumu; viņa dvēselē bija tikai mokas un viņa izmocītās acis raudzījās moku pasaulē. Katastrofa biju viņu veidojusi, katastrofa un karš, un miers – rindā stāvēšanas pazemojums un posts, taupīšana, trūkums, ciešana, ieķīlāšana, posta bardzība, dvēseles ciešanas, izmisums, kas ir ļaunāks par badu.

Grāmatas kodols ir ogļraču dzīve, kuru pats autors labi pārzina, jo strādājis par ārstu šajos rajonos un pat sniedzis par to ziņojumus valdībai. Tomēr netiek aizmirsti arī citi notikumi, tai skaitā varoņu romantiskie piedzīvojumi.

Tas ir labs, episks romāns ar krietniem varoņiem, kuri savas dzīves vadījuši pēc savas labākās saprašanas.

Klusums. Nožvadzēja stienis. Atkal klusums. Tāla zvana skaņa. Tur viņi stāvēja, šie vīri, grozā kopā saspiesti, cits citam piespiedušies klusumā un neskaidrajā krēslā. Pār viņiem pacēlās raktuves šahtas torņi, tie pārvaldīja pilsētu, ostu, jūru. Zem viņiem kā kaps gulēja zemes apslēptā tumsa. Grozs krita. Ātri un pēkšņi tas krita apslēptajā tumsā. Un kritiena troksnis pacēlās augšup no tumsas kā liela nopūta, tā cēlās augšup līdz vistālākajām zvaigznēm.

Advertisements