Kadzuo Išiguro. Dienas atlikusī daļa / no angļu val. tulk. Ingūna Beķere. – Rīga: Zvaigzne, 2004. (Kazuo Ishiguro. Remains of the Day (1989)).

Bukera prēmiju (1989) ieguvusī grāmata mums ļauj ieskatīties angļu lorda mājas aizkulisēs. Romāna galvenais varonis Stīvenss ir Dārlingtonu nama virssulainis, kurš šajā amatā ir pavadījis 30 gadus, sākot kalpot lordam Dārlingtonam pēc Pirmā pasaules kara. Pēc Otrā pasaules kara namu (kopā ar personālu) nopērk kāds amerikānis. Stīvenss ir uzcītīgs kalpotājs, kurš visaugstāk vērtē kunga vajadzības, tāpēc tagad viņam jāpielāgojas citādai uzvedībai.  Jaunais saimnieks prombūtnes laikā laipni atvēl Stīvensam savu auto, lai tas varētu doties nelielā ceļojumā. Stīvenss ir iecerējis aizbraukt pie kādreizējās Dārlingtonu nama saimniecības vadītājas, toreizējās Kenstones jaunkundzes. Sešās ceļojuma dienās viņš atceras un domā un pārdomā…

Stīvenss savu dzīvi ir pilnībā ziedojis darbam, faktiski viņa identitāte ir virssulainis, pilnīgi lojāls savam saimniekam un tā ideāliem. Viņš ir vēlējies būt pats labākais savā profesijā – Dižie virssulaiņi ir diži, pateicoties spējai apdzīvot savu profesionālo lomu un darīt to līdz galam. (..) Viņi profesionalitāti valkā kā krietns džentlmenis uzvalku: viņi neļaus neliešiem vai apstākļiem to noraut, visiem redzot. Daudzi lasītāji atzīmē, ka Stīvenss nav dzīvojis savu dzīvi, viņš to ir atdevis par neko. Es par to nebūtu tik pārliecināta – būtībā sajūta, ka tu praktiski vadi liela, nozīmīga nama dzīvi, kura ciemiņi ir daudzi ievērojami cilvēki, nevarētu būt slikta. No mūsdienu viedokļa kalpa statuss, protams, nav vilinošs, tomēr atcerēsimies laikmetu – kāda gan Stīvensam bija alternatīva? Nekā citādi viņš nebūtu varējis satikties ar Anglijas premjeru, Ribentropu un Čērčilu.

Sešas ceļojuma dienas ir atskats viens cilvēka dzīvē – Stīvenss atceras savas kalpošanas spožākos gadus, filozofiski apcer kalpotāju nozīmību. Šo pārdomu mērķis būtībā ir pašam sev pierādīt, ka viņa dzīve nav pagājusi velti, vēl jo vairāk, ka pēc Otrā pasaules kara viņa dievinātais lords Dārlingtons ir kritis sabiedrības nežēlastībā par aktīvu fašisma atbalstīšanu. Kalpot kādam, Stīvensam ir nozīmējis arī kalpot tā ideāliem – vai viņš ir kalpojis īstajam? Otrs satraukuma iemesls – Stīvenss nav vairs jauns, viņa darbā gadās mazas kļūdas, kuras to ļoti satrauc. Kas gaidāms nākotnē? Išiguro meistarīgi un pamazām mums atklāj Stīvensu, kurš pats ļoti rezervēti stāsta par savām patiesajām izjūtām, vienmēr slēpjoties aiz virssulaiņa maskas. Jūtas Stīvensu mulsina, savā čaulā viņš jūtas drošāk. Trīs viņa dzīves nozīmīgākie cilvēki – tēvs, lords Dārlingtons, Kentones jaunkundze ir ieguvuši tikai ārēju laipnību, bet diez vai nojauš, cik dziļi viņi ir ietekmējuši Stīvensa dzīvi.

Išiguro grāmatai ir ilgstoša pēcgarša, tā liek atkal un atkal pārdomāt kāda cilvēka dzīvi. Stīvenss ir paļāvies uz savu saimnieku, ticējis, ka dara nozīmīgu darbu, atbīdījis malā savu iespējamo personisko laimi. Vai vērts vairs uztraukties – ir pienācis dzīves vakars, “dienas atlikusī daļa”.

Kāpēc lasīt grāmatu:

1) viena cilvēka psiholoģiskais portrets;

2) angļu lorda mājas aizkulises;

3) … ja daži no mums ir gatavi ziedot dzīvi tam, lai ļautos sapņiem, tas pats par sevi ir lepnuma un gandarījuma iemesls, – lai kāds arī būtu rezultāts.

 

Advertisements