Ians Makjuans. Česilas pludmalē : romāns / no angļu val. tulk. Aija Vālodze. – Rīga: Zvaigzne, [2011].

Nelikās, ka tuvākā laikā lasīšu vēl kaut ko no Makjuana, bet liktenis un atlaides grāmatnīcā lēma citādāk. Makjuans ir autors, no kura lasītājs vienmēr var gaidīt kādu pārsteigumu, negaidītu sižeta pavērsienu, tādēļ nolemjot šo romānu lasīt kā mīlas stāstu, tomēr klusībā paļāvos uz kādu ļaunu joku. Makjuans mani nepievīla, bet nevar teikt, ka nepārsteidza.

Īsromāns “Česilas pludmalē” vēsta par jaunu, tikko precētu pāri, kuri atbrauc uz romantisku viesnīcu pavadīt savu kāzu nakti. 1962.gadā pasaule atrodas seksuālās revolūcijas priekšnojautās un tobrīd nav nekas dīvains, ka abi koledžas absolventi ir nevainīgi; viņiem nav bijis ne laika, ne iespēju paspēt sagrēkot. Edvards ir vēsturnieks, Florensa – vijolniece, abi tikai iztēlojas un piemērojas savai jaunajai, pieauguša cilvēka dzīvei. Ja Edvards pret gaidāmo nakti izturas tramīgi, bet cerīgi, tad Florensai domas par to izsauc patiesas šausmas. Autors neatklāj, kāpēc meitenei ir tik negatīva attieksme, bet sliktākais – viņa to ir slēpusi arī no sava līgavaiņa. Kādēļ? Autors atbild: “Bet Edvardu un Florensu ierobežoja viņu laiks. Pat palikuši divatā, abi ievēroja neskaitāmus nerakstītus likumus.” Viņi neuzdrīkstas rīkoties tā, kā pašiem gribētos, bet dara to, kas viņiem it kā būtu jādara.

Romāna darbība norisinās tikai pāris stundas, tomēr autors ar daudziem atskatiem pagātnē lasītājam dziļi atklāj abu varoņu personības. Lēnam un pamatīgi tiek veikta situācijas preparēšana, lai romāna beigās visa bilde it kā nonāktu fokusā, nokrītot miglas aizkaram.

Kas viņus kavēja, kas šķīra vienu no otra? Tikai viņu individuālās personības un pagātne, neziņa un  bailes, biklums, pārmērīgais jūtīgums, pieredzes un atbrīvotības trūkums, reliģisko aizliegumu iesakņojušās sekas, viņu angliskums, šķiriskā piederība un laikmets. Būtībā nekas īpašs.

Man patīk, ja autors man nebaksta tieši sejā atrastās patiesības, bet ļauj izdarīt secinājumus par saviem varoņiem pašai. Makjuans tai ziņā ir meistars, lai arī kādreiz tas nozīmē, ka vajag palauzīt galvu, ko viņš ar to visu ir domājis. “Česilas pludmale” būtībā ir viens no daudzajiem stāstiem par divu cilvēku nesatikšanos, tomēr paliek sajūta, ka lasītājam ir ļauts ieskatīties abu varoņu dziļākajā būtībā. Vienkārši un eleganti.

Kāpēc lasīt grāmatu:

1) angļu parafrāze par tēmu “un kas būs tik drosmīgs pateikt, ka nav vainojams neviens…“;

2) Makjuans nav sentimentāls, drīzāk ironisks un brīžiem atsvešināts;

3) nav gari, bet ļoti saturīgi, klāt pieķerot arī 60-to gadu Anglijas tikumus.

Mana īpaša tēma – cepieniņš par noformējumu. Ja izdevniecība piedalās konkursā “Kā atbaidīt lasītāju no labas grāmatas”, tad tas ir ļoti veiksmīgs gājiens. Garlaicības kalngals, nevis vāks grāmatai par jauniešu kāzu nakti.