Sveicināti ikgadējā Pasaules grāmatu dienā!
Google darbīgie rūķīši ir saskaitījuši, ka pasaulē varētu būt ap 130 miljoniem grāmatu (skaitīts 2011. gada aprīlī), un katru dienu cipars palielinās vēl par aptuveni 2000 vienībām. Es tā optimistiski pārdomāju savu iedomāto dzīves ilgumu un lasīšanas tempu (ar tendenci mazināties), un man sanāca, ka mūža laikā es varētu vēl izlasīt apmēram 3000 grāmatu. Tas ir daudz vai maz? Ja 3000 noliek pretī Googles saskaitītajiem 130 miljoniem, tas noteikti ir maz, kas padara vēl būtiskāku literatūras izvēles jautājumu. Vai pašreizējā Latvijas informatīvā telpa man palīdz izvēlēties labāko grāmatu?
Varbūt šis jautājums varētu būt pat retorisks, jo šodien izlasot, ka Rīga plāno pieteikt kandidatūru 2018. gada pasaules grāmatu galvaspilsētas godam, mana pirmā reakcija bija skeptiska. Vēl nesen mums bija slavenie ziemas literārie gāganu kari, kura rezultāts ir kārtējās “darba grupas” nodibināšana, ar milzu pūlēm izdevās izspiest no valsts finansējumu “Bērnu žūrijai”, bada nāvē ir mirušas gan izdevniecības, gan literārie žurnāli utt. utp. Šobrīd vairāk izskatās, ka kādam atkal vajag kādu Potjomkina sādžas projektu izbīdīt cauri, lai sev labi piepildītu kabatas. Bet ne par to ir stāsts. Es gribēju egoistiski runāt par sevi. Ko man vajag, lai es justos labāk kā lasītājs?
Pirmkārt, man vajag, lai grāmatām noņem PVN. Visām, ne tikai latviešu vai bērnu literatūrai, vai mācību. Tas ir apburtais loks, kurā esam iekļuvuši: jo dārgāka grāmata, jo mazāk to pērk un mazāk naudas iegūst nodoklī valsts. Valstij nav līdzekļu, ar ko kaut vai minimāli atbalstīt grāmatu izdošanu, savukārt izdevējs nav motivēts ieguldīt naudu nopietnos projektos, maksāt adekvāti māksliniekam, tulkotājam, redaktoram. Nu tas viss ir ezim skaidrs.
via someecards.com
Otrkārt, es gribu lasīt informatīvajā telpā par jaunākajām grāmatām. Sistemātiski un apkopojoši, par visām, kas iznāk Latvijā. Un tas nav obligāti jāveic drukātā formā, man pat daudz labāk patiktu to lasīt internetā. Protams, var apstaigāt izdevniecību mājas lapas, var paskatīties tādu portālu kā jaunasgramatas.lv (liekas, ka te apkopotas Zvaigznes un Jumavas grāmatas) vai gramatizdeveji.lv, bet tas jau arī nav viss, kas iznāk. Es regulāri paskatos Latvijas Nacionālās bibliotēkas biļetenu “Latvijas jaunākās grāmatas“. Būtībā šajā biļetenā ir viss, ko es vēlos – ja to izveidotu kā mājas lapu (ar meklēšanas iespējām) un pievienotu bildītes, man informācijai pilnīgi pietiktu.
Treškārt, es gribētu beidzot sagaidīt normālu audiogrāmatu tirgus attīstību. Pieņemu, ka es neesmu vienīgais cilvēks, kurš gribētu klausīties grāmatu braucot ar mašīnu/sabiedriskajā transportā, darot kādu vienmuļu darbu vai vienkārši atpūtinot savas acis. Kā zināms, Latvijā pat ir gadiem ilga prakse, kad grāmatas ierunā profesionāļi Neredzīgo bibliotēkai, bet nu jau pat tam nav naudas.. Emuārā Mierszemsaules izlasīju aicinājumu talka ar balsi, kurā aicina brīvprātīgos neprofesionāļus ierunāt grāmatas (es tomēr aicinātu profesionāļus, jo ar labu gribu šeit var būt par maz). Bet šos ierakstu drīkst izmantot tikai cilvēki ar redzes traucējumiem. Kāpēc neapvienot vajadzīgo ar lietderīgo un mēģināt likumīgi, par samaksu ierakstus atļaut lietot arī redzīgajiem, bet par iegūto naudu ierunāt jaunas grāmatas? Vai vismaz attīstīt pastāvīgi šādu audiogrāmatu nišu, no kuras, protams, iegūtu arī neredzīgie.
Ceturtkārt, es gribētu atgādināt, ka Autortiesību likums paredz, ka “Autortiesības ir spēkā visu autora dzīves laiku un 70 gadus pēc autora nāves“, kas nozīmē, ka to latviešu autoru, kuri ir miruši līdz 1941.gadam, darbiem vajadzētu būt brīvi pieejamiem Internetā. Pašlaik pieejami (legāli) ir tikai daži, piemēram letonika.lv, varbūt vēl kaut kur, tomēr derētu taču daudz vairāk. Bet tāda datu bāze gan ir utopija.
Fu! Piekusu es rakstīt visu, ko es gribu 🙂 un tas jau noteikti nav vēl viss, un gan jau jums arī ir kādas vēlmes.
via memento-vivere.co.uk
Atgriežoties pie mūsu grūtās lasītāju ikdienas, kad katru dienu jāpieņem nopietni lēmumi par lasītā izvēli, svarīgi jāiedziļinās tekstā un nopietni jāpārdomā izlasītais, gribētu salīdzināt to ar nebeidzamu tikšanos ar kārtējo grāmatu grēdu (sk. attēlu pa labi). Iedomājieties, ka ar grāmatām ir piekrauta vesela telpa, un jūs veltiet veselu mūžību, lai to izlasītu tukšu… bet tad atklājas, ka telpas sienā ir vēl vienas durvis, aizkrautas ar grāmatām… un viss var sākties no sākuma! Laimīgu lasīšanu!
Apr 23, 2012 @ 20:51:23
Ļoti jauki uzrakstīts, man liekas, ka jāpiekrīt pilnīgi katram vārdam.
Jā, diemžēl Latvijā literatūrai un kultūrai tiek pievērsta pārāk maza uzmanība. Visi jau zinām, kas pie tā vainīgs. Protams, ja cilvēkam jāizvēlas- paēst vai nopirkt grāmatu, nav divreiz jāmin, ko viņš izvēlēsies.
Tomēr negribas ar to samierināties! Šeit taču ir tik daudz izglītotu cilvēku, tādēļ gribas ticēt, ka ar gadiem stāvoklis uzlabosies.
Vēl izraisījāt man pārdomas par grāmatu izvēli. Laikam nebiju īsti aptvērusi, cik maz mūža laikā cilvēks var paspēt izlasīt! Tas nozīmē, ka turpmāk pievērsīšu vēl lielāku uzmanību grāmatu izvēlei.
Apr 23, 2012 @ 21:27:22
Alternatīva izvēlei starp paēšanu un grāmatu, ir iespēja paēst un aiziet uz bibliotēku. Grāmatas, žurnāli un internets par brīvu – tikai valstij un pašvaldībām bibliotēkām ir jāatrod nauda, un – jo lielāka krīze, jo vairāk. Tā ir arī sociālā politika, ne tikai kultūras.
(Evija, es neesmu tik veca, cik varbūt izklausās, iztiksim bez “jūs” 😉 )
Apr 23, 2012 @ 22:02:06
Bibliotēkas jau arī mūsu valstī ir diezgan sāpīga tēma, labi vismaz, ka šādi pakalpojumi vēl ir bez maksas.
Protams, lasīt jau vienmēr būs ko.
Nebija tas domāts saistībā ar vecumu, vienkārši kaut kā automātiski uzrakstīju “jūs”. 😀 Lai gan nevar jau zināt, kas tur ekrānam otrā pusē.. 😀
Apr 23, 2012 @ 22:15:16
Bez maksas bibliotēkas ir tāpēc, ka tas ir pēc likuma un laikam bija arī kādi ES noteikumi. Man īstenībā nebūtu nepieņemami par katru paņemto grāmatu maksāt kaut vai 10 santīmu, bija mēģinājums ieviest maksas jaunāko grāmatu rindu, bet to ātri noliedza.
Apr 23, 2012 @ 21:14:11
Jā, ja tā padomā man ar diez vai vairāk par 3000 grāmatām šai mūžā nespīd. Un ja viņas sakrauj čupā, tad diez vai pilna istaba sanāks.
Lapa, kur smuki apskatīt jaunākās grāmatas ar arhīvu, patiesi noderētu. Atceros kā bērnībā pēc panorāmas gaidīju, kad būs neliels sižetiņš, kur tika rādīti jaunāko grāmatu vāki un lasītas nelielas atsauksmes.
Audiogrāmatas gan man nav tik aktuāli, jo esmu ievērojis, ka tās klausoties man pēc neliela laika zūd uzmanība un es domāju par citām lietām.
PVN atcelšana iespējams radīs situāciju, kur grāmatu tirgotāji uzvārīs 22 procentus no zila gaisa, jo visi izdevumi viņiem būs ar PVN, bet grāmatas teiksim ar 0 procentu likmi, sanāks, ka valstij viņiem būs jāatmaksā tie 22 procenti. Domāju, ka tas radīs visai lielas ispējas grāmatizdevējiem, bet diez vai globāli ietekmēs grāmatu cenas. Tirgus te ir mazs un nevienu pat neuztrauc izdot grāmatas, kuras normāls cilvēks var atļauties nopirkt.
Apr 23, 2012 @ 21:40:49
Oi, man pat liekas, ka sensen bija tāds tizls (no mūsdienu viedokļa) raidījums, kur kundzīte sēdēja pie galda ar jaunāko grāmatu čupiņu un vienkārši stāstīja par grāmatām. Un žurnāls “Jaunākās Grāmatas”.
Pēdējos Latvju Tekstos Ogam ir raksts par to, ko vajadzētu finansēt, pēdējais punkts ir informācijas trūkums, un, viņaprāt, tādēļ ir vajadzīgs TV raidījums. Manuprāt, jāsāk ar kaut ko piezemētāku, bet nu katram savs lidojums.
Vispār grāmatu cenas tiešām reāli palecās, kad pieņēma lēmumu par PVN. Uz pasaules fona tās cenas jau nav tik lielas, tomēr pirktspēja tāda gan nav. Mani dara uzmanīgu, ka cenas grāmatām no vienas nišas (tulkotās) un bez līdzfinansējuma dažādām izdevniecībā var pamanāmi atšķirties. KĀDS jau nu nopelna gan. Bet PVN vienalga nevajag 🙂
Apr 24, 2012 @ 18:20:00
Kas attiecas uz otro punktu, ne gluži tas, ko Tu gribēji, bet tomēr: http://www.lgramata.lv/lbook/list.php
Par īso mūžu un daudzajām grāmatām es arī ik pa laikam iedomājos, taču esmu nospriedusi, ka lasīt tikai Vērtīgas grāmatas man būtu garlaicīgi. Plānošana arī diez kā nevedas, es paļaujos uz domu, ka īstā grāmata atnāks pati īstajā laikā.
Apr 24, 2012 @ 18:45:56
Grāmatveikalu interneta datubāzes diemžēl ir ļoti mainīgas, un viņiem jau arī ir savi konkrēti devēji, ne visi Latvijas izdevēji. Katrā ziņa, ielūkoties var.
Es domāju, ka grāmatas vērtīgumu nosaka katrs pats, ne jau kādas mistiskas žūrijas vai pat draugu kopas. Es gan arī ticu Lielajai Nejaušībai, jo ir gadījies, ka ļoti meklēju kādu grāmatu, bet man tā iekrīt rokās tikai tad, kad laikam jau ir bijis vajadzīgs. Tai pašā laikā nenožēloju neko, ko esmu izlasījusi no sava millions.com saraksta – varbūt jāmeklē vidusceļš.
Apr 24, 2012 @ 19:45:10
Grāmatnīcas parasti iepērk preci no bāzes (tās pašas lgrāmatas), nevis no katra izdevēja atsevišķi, tā ka tur būtu jābūt lielākajai daļai no veikalos dabūjamā, lai gan NB biļetens noteikti ir pilnīgāks.