Sveicināti ikgadējā Pasaules grāmatu dienā!

Google darbīgie rūķīši ir saskaitījuši, ka pasaulē varētu būt ap 130 miljoniem grāmatu (skaitīts 2011. gada aprīlī), un katru dienu cipars palielinās vēl par aptuveni 2000 vienībām. Es tā optimistiski pārdomāju savu iedomāto dzīves ilgumu un lasīšanas tempu (ar tendenci mazināties), un man sanāca, ka mūža laikā es varētu vēl izlasīt apmēram 3000 grāmatu. Tas ir daudz vai maz? Ja 3000 noliek pretī Googles saskaitītajiem 130 miljoniem, tas noteikti ir maz, kas padara vēl būtiskāku literatūras izvēles jautājumu. Vai pašreizējā Latvijas informatīvā telpa man palīdz izvēlēties labāko grāmatu?

Varbūt šis jautājums varētu būt pat retorisks, jo šodien izlasot, ka Rīga plāno pieteikt kandidatūru 2018. gada pasaules grāmatu galvaspilsētas godam, mana pirmā reakcija bija skeptiska. Vēl nesen mums bija slavenie ziemas literārie gāganu kari, kura rezultāts ir kārtējās “darba grupas” nodibināšana, ar milzu pūlēm izdevās izspiest no valsts finansējumu “Bērnu žūrijai”, bada nāvē ir mirušas gan izdevniecības, gan literārie žurnāli utt. utp.  Šobrīd vairāk izskatās, ka kādam atkal vajag kādu Potjomkina sādžas projektu izbīdīt cauri, lai sev labi piepildītu kabatas. Bet ne par to ir stāsts. Es gribēju egoistiski runāt par sevi. Ko man vajag, lai es justos labāk kā lasītājs?

Pirmkārt, man vajag, lai grāmatām noņem PVN. Visām, ne tikai latviešu vai bērnu literatūrai, vai mācību. Tas ir apburtais loks, kurā esam iekļuvuši: jo dārgāka grāmata, jo mazāk to pērk un mazāk naudas iegūst nodoklī valsts. Valstij nav līdzekļu, ar ko kaut vai minimāli atbalstīt grāmatu izdošanu, savukārt izdevējs nav motivēts ieguldīt naudu nopietnos projektos, maksāt adekvāti māksliniekam, tulkotājam, redaktoram. Nu tas viss ir ezim skaidrs.

via someecards.com

Otrkārt, es gribu lasīt informatīvajā telpā par jaunākajām grāmatām. Sistemātiski un apkopojoši, par visām, kas iznāk Latvijā. Un tas nav obligāti jāveic drukātā formā, man pat daudz labāk patiktu to lasīt internetā. Protams, var apstaigāt izdevniecību mājas lapas, var paskatīties tādu portālu kā jaunasgramatas.lv (liekas, ka te apkopotas Zvaigznes un Jumavas grāmatas) vai gramatizdeveji.lv, bet tas jau arī nav viss, kas iznāk. Es regulāri paskatos Latvijas Nacionālās bibliotēkas biļetenu “Latvijas jaunākās grāmatas“. Būtībā šajā biļetenā ir viss, ko es vēlos – ja to izveidotu kā mājas lapu (ar meklēšanas iespējām) un pievienotu bildītes, man informācijai pilnīgi pietiktu.

Treškārt, es gribētu beidzot sagaidīt normālu audiogrāmatu tirgus attīstību. Pieņemu, ka es neesmu vienīgais cilvēks, kurš gribētu klausīties grāmatu braucot ar mašīnu/sabiedriskajā transportā, darot kādu vienmuļu darbu vai vienkārši atpūtinot savas acis. Kā zināms, Latvijā pat ir gadiem ilga prakse, kad grāmatas ierunā profesionāļi Neredzīgo bibliotēkai, bet nu jau pat tam nav naudas..  Emuārā Mierszemsaules izlasīju aicinājumu talka ar balsi, kurā aicina brīvprātīgos neprofesionāļus ierunāt grāmatas (es tomēr aicinātu profesionāļus, jo ar labu gribu šeit var būt par maz). Bet šos ierakstu drīkst izmantot tikai cilvēki ar redzes traucējumiem. Kāpēc neapvienot vajadzīgo ar lietderīgo un mēģināt likumīgi, par samaksu ierakstus atļaut lietot arī redzīgajiem, bet par iegūto naudu ierunāt jaunas grāmatas? Vai vismaz attīstīt pastāvīgi šādu audiogrāmatu nišu, no kuras, protams, iegūtu arī neredzīgie.

Ceturtkārt, es gribētu atgādināt, ka Autortiesību likums paredz, ka “Autortiesības ir spēkā visu autora dzīves laiku un 70 gadus pēc autora nāves“, kas nozīmē, ka to latviešu autoru, kuri ir miruši līdz 1941.gadam, darbiem vajadzētu būt brīvi pieejamiem Internetā. Pašlaik pieejami (legāli) ir tikai daži, piemēram letonika.lv, varbūt vēl kaut kur, tomēr derētu taču daudz vairāk. Bet tāda datu bāze gan ir utopija.

Fu! Piekusu es rakstīt visu, ko es gribu 🙂 un tas jau noteikti nav vēl viss, un gan jau jums arī ir kādas vēlmes.

via memento-vivere.co.uk

Atgriežoties pie mūsu grūtās lasītāju ikdienas, kad katru dienu jāpieņem nopietni lēmumi par lasītā izvēli, svarīgi jāiedziļinās tekstā un nopietni jāpārdomā izlasītais, gribētu salīdzināt to ar nebeidzamu tikšanos ar kārtējo grāmatu grēdu (sk. attēlu pa labi). Iedomājieties, ka ar grāmatām ir piekrauta vesela telpa, un jūs veltiet veselu mūžību, lai to izlasītu tukšu… bet tad atklājas, ka telpas sienā ir vēl vienas durvis, aizkrautas ar grāmatām… un viss var sākties no sākuma! Laimīgu lasīšanu!

Advertisements