Justeins Gorders. Apelsīnu meitene / no norvēģu val. tulk. Agnese Mortukāne. – Rīga: Zvaigzne ABC, 2005. – 168 lpp. – (Lasītprieks). (Jostein Gaarder. Appelsinpiken. (2003))

Iespējams, ka es no šīs grāmatas gaidīju pārāk daudz, jo biju salasījusies pozitīvas atsauksmes gan no Rietumu, gan Austrumu puses lasītājiem. Bet varbūt man vienkārši bija liels apreibums no ziedošiem krūmiem un ļoti nāca miegs, tādēļ nespēju sagaidīt solīto dzīvi apliecinošo brīnumu.

Georgs ir piecpadsmitgadīgs pusaudzis, kura tēvs ir miris pirms vienpadsmit gadiem. Viņam ir laba mamma, patēvs un maza māsiņa un īstenībā savu tēvu viņš nemaz daudz neatceras. Kādu dienu satraukti atbrauc viņa tēva vecāki, jo viņi beidzot ir atraduši noslēpto Georga tēva vēstījumu, kuru viņš rakstīja savam dēlam pirms nāves. Pieaugušie nervozē, kad nodod pusaudzim vēstuli – kā viņš reaģēs? Un kas gan rakstīts vēstulē? Grāmatas saturs būtībā ir tēva vēstule pamīšus ar Georga izjūtām.

Tēvs stāsta par to, kā viņš satika Apelsīnu meiteni un to pazaudēja un atkal atrada un atkal pazaudēja un atkal atrada… nu cik var meklēt vienu sievieti, tak piesien pie rokas, ja nemitīgi zaudē. Acīmredzot, daļai lasītāju šis meklēšanas process ir paticis, bet man bija garlaicīgi. Bez tam, es pārāk ātri uzminēju, kas ir Apelsīnu meitene.

Emmanuel Garant (1953)

Man nelikās, ka meitene mani būtu pamanījusi, bet pēkšņi viņa pacēla skatienu no grāmatas, ko lasīja, un ieskatījās man tieši acīs. Tā viņa mani pieķēra, jo līdz ar to saprata, ka esmu kādu brīdi sēdējis un vērojis viņu. Viņa silti pasmaidīja, un šis smaids, Georg, tas būtu varējis izkausēt visu pasauli, jo, ja pasaule būtu to redzējusi, tai pietiktu spēka apturēt visus karus un visu naidīgumu uz visas planētas, visādā ziņā iestātos ilgs uguns pārtraukums.

Vispirms tēvs stāsta par meiteni, tad pievēršas nāves tēmai, kura, protams, viņam ir bezgala aktuāla – viņš zina, ka drīz jāmirst. Ja pieņem, ka grāmata adresēta pusaudžiem, tad varbūt īstā brīdī tiek uzdots jautājums: vai ir vērts dzīvot uz šīs planētas? vai ir vērts dzīvot, ja zini, ka tavs mirklis šeit būs īss?

Mans vispārējais iespaids par grāmatu ir pozitīvs, jo tai ir oriģināla, nestandarta noskaņa. Tomēr, lai arī es uzzināju šo to par Habla teleskopu, sentimenta un vienkāršotās filozofijas dīvainais apvienojums nebija īsti manā gaumē.  Asaru izspiest man neizdevās, bet varbūt romantiskiem pusaudžiem vairāk patiks.

Advertisements