Vasara jau strauji steidz sākties, bet es vēl neesmu atskaitījusies par pavasarī skatīto. Aši laboju situāciju, un paziņoju, ka atradu brīnišķīgi izklaidējošu seriālu, kurā ir slepkavības, mīla un skaistas lietas, bet nekā no tā visa nav ne par daudz, ne par maz. Jau kādu laiku manā plauktā atrodas kāda austrāliešu rakstnieces Kerijas Grīnvudas grāmata, kura gaida rindā uz lasīšanu, tāpēc netīšām ieraugot, ka ir ekranizēta cita Grīnvudas grāmatu sērija, nolēmu pamēģināt austrāliešu seriālu Miss Fisher’s Murder Mysteries (2012)

Frainija Fišere ir patstāvīga, nodrošināta sieviete, kura atgriežas Austrālijā kādu brīdi pēc Pirmā pasaules kara beigām. Viņai ir avantūristisks, piedzīvojumu kārs raksturs, līdzjūtīga sirds un nav nekādas vēlēšanās kļūt par kāda vīrieša pavarda kūrēju. Bērnībā viņas māsu ir nolaupījis kāds izvirtulis, un šī nozieguma atskaņas viņu ieved noziegumu atklāšanas nozarē, kurā klienti viņai daudz nav jāmeklē (nu ir tādi cilvēki, kuri pievilina miroņus kā medus mušas). Frainija apmetas uz dzīvi greznā Melburnas savrupnamā, iegūst sev kompanjoni Doroteju un pieņem audžumeitu Džeinu, seriāla pastāvīgie varoņi ir arī divi kalpi, sulainis un Frainijas dīvainā tante. Par Frainijas nemirstīgajiem piedzīvojumiem (Phryne Fisher historical mysteries, 1989-2010) Kerija Grīnvuda ir sarakstījusi 18 grāmatas, kas ir rezultējušās 13 sēriju seriālā. Lasītāji saka, ka seriālā ir nedaudz zaudēts Grīnvudas ironiskais humors un daža sižeta līnija, tomēr kopumā pret ekranizāciju izturas pozitīvi, īpaši uzsverot galvenās lomas tēlotāju Essie Davis. Esija tiešām ir ārkārtīgi piemērota šai lomai – ironiska, šarmanta un seksīga. Pirms tam es viņu biju redzējusi filmā “Meitene ar pērļu auskaru” kā mākslinieka sievu, bet nu tas bija pilnīgi cits tēls, godīgi – es viņu neatpazinu.

Vai es jau teicu, ka seriāla darbība norisinās 20.gs 20-tajos gados? Tas ir tas brīnišķīgais laiks, kad sieviete tiek laukā no korsetes žņaugiem un sāk pat piemērīt bikses, tomēr saglabā sievišķīgu kāri greznoties. Lai arī mani nesaista tā laika aktuālais zēna siluets un pazeminātā jostasvieta, tomēr viss pārējais ir tik stilīgs un aktrise to tik labi māk nest… vienkārši iekārojami. Īpaši dievīga ir viņas cepurīšu kolekcija, kuru radījusi cepurniece Mandy Murphy. No vienas puses – labi, ka 21.gs. cepures nēsā jau vairs tikai monarhu kāzās, bet no otras puses – tas tomēr ir tik sievišķīgi.

Ja kāds šajā seriālā grib atrast ļoti nopietnu detektīvu, tad es ieteiktu uz to necerēt. Tradicionāli katrā sērijā tiek atrisināts viens noziegums, kas tiek savīts ar Frainijas privātās dzīves peripētijām, kuru ir gana daudz, jo meitene nedzīvo kājas kopā sakļāvusi. Visai sezonai cauri vijas viena centrāla ļaundara – Frainijas māsa nolaupītāja – tēls, kā arī tiek kāpināta Frainijas un policijas detektīva Džeka savstarpējā ieinteresētība. Vienā no sērijām tiek iepīti pat latvieši, kuri tiek prezentēti kā no Krievijas iebraukuši anarhisti, kuri taisās aplaupīt banku, lai iegūtu līdzekļus savai pagrīdes darbībai. Diezgan dīvains sižets, bet nu Jurkas meklējumi ir interesanti un pāris latviešu frāzes arī tiek sadzirdētas.

Rezumējot – tā bija laba, stilīga izklaide, noskaņas (bet ne noziegumu) ziņā līdzvērtīga Puaro ekranizācijām. Ir tik mīļi, kad mis Frainija izvelk savu pērlēm rotāto šaujamierīcīti un drosmīgi dodas briesmās.