Dafne di Morjē. Stikla pūtēji / no angļu val. tulk. Ieva Kalnciema. – Rīga: Zvaigzne, 2010.  (Daphne du Maurier. The Glass-Blowers (1963))

Jūnijā turpinu nodarboties ar Franču revolūciju, bet citviet blogosfērā jūnijs pasludināts par Dafnes di Morjē mēnesi (http://historicaltapestry.blogspot.com). Nejauši – bet sanācis pievienoties.

Romāns “Stikla pūtēji” ir ģimenes sāga, kas aizsākas 18.gs viducī un stāsta lasītājam par notikumiem kādā stikla pūtēju dzimtā gandrīz gadsimta garumā. Lielākais akcents likts uz 18. gs. beigām, kad Francijas vēsture tiek svaidīta trakā rodeļu braucienā un neviena francūža ģimene nepaliek nomaļus.

1747. gadā Madlēna Labē apprecas ar Maturēnu Bisonu – izcilu stikla meistaru, kas nozīmē arī to, ka viņa ienāk sev pilnīgi jaunā, ārpasaulei slēgtā vidē, kurai ir savi likumi un paražas, pat īpaša valoda. Madlēna kļūst gan par labu ģimenes māti pieciem bērniem, gan arī iemācās kopā ar vīru pārvaldīt stikla pūtēju rūpalu. Vecāku veiksme ļauj noslēgt līgumu par Lapjēras stikla fabrikas pārvaldīšanu, kas ietver arī atļauju dzīvot īpašuma pilī, līdz ar to ģimene izbauda savam statusam netradicionālu dzīves vietu. Ģimenē tobrīd jau ir trīs dēli, pilī piedzimst divas meitas. Romāna galvenā varone ir vecākā meita Sofija, kura mums arī pavēsta visas dzimtas vēsturi.

Sākotnēji man bija grūti saprast, kas kuram radinieks, tādēļ sāku zīmēt ciltskoku, bet varēja jau paši ģimenes sāgu rakstnieki saprast, ka nav tik viegli ielāgot visus tos Žanus Pjērus un Pjērus Fransuā. Di Morjē jau bija viegli – viņa raksta par savas dzimtas franču saknēm, par to, kā viņas sencis nokļuvis Londonā un viņa, angliete būdama, tikusi pie sava franču uzvārda. Pie vainas ir ģimenes vecākais dēls Robērs, kura vieglprātīgā un avantūristiskā daba savērpj notikumus, kas viņa tēvu pāragri noved kapā, bet konkrētā vēsturiskā situācija liek glābties Londonā.

Franču revolūcija šajā grāmatā tiek skatīta no amatnieka skatu punkta – Bisoni nav zemnieki vai vienkārši strādnieki, viņi pieder pie inteliģentiem amatniekiem, kuri strādājot spējuši sevi pietiekami labi nodrošināt. Interesanti parādīts, kā vienas ģimenes pieci bērni uztver revolūcijas notikumus un nolemj, kas no tā visa katram būtu pieņemams. Robērs sliecas pie rojālistiem, Mišels un Edmē – pie radikāļiem, Pjērs visā meklē humānāko pusi, savukārt Sofija ieņem neitrālu pozīciju, vienlaikus saprotot, ka pārmaiņām pretoties nav jēgas. Grāmatas vājākā puse manā skatījumā bija autores diezgan krampjainā vēlēšanās izstāstīt visus revolūcijas notikumus, uz kura fona norisinās ģimenes dzīve. Tas noveda pie tā, ka brīžiem ģimene kļuva par fonu revolūcijai. Es cienu vēsturisko precizitāti, tomēr šajā gadījumā daļa tēlu ir palikuši tikai ieskicēti vienā plaknē.

Savukārt, atzīstami es vērtēju autores centienus attēlot tā laiku atmosfēru ārpus Parīzes – kā tad īsti notiek revolucionāro ideju izplatība no notikuma epicentra uz perifēriju – sākotnēji tik pozitīvi uztvertās pārmaiņas pārveido cilvēkus ļoti dažādi – “Ikvienā no mums tika pamodināts kaut kas tāds, par kura esamību mēs nemaz nebijām zinājuši; kāds sapnis, vēlme vai šaubas, ko iedzīvināja tās pašas baumas, nu iesakņojās un uzplauka. Pēc tam mēs neviens vairs nebijām tādi kā agrāk”. Autore labi parāda, ka arī čaklo un ideālistisko Bisonu ģimeni skar varaskāre un mantkāre, cik tālu var nonākt ar fanātiskām idejām. Viens no vislabāk attēlotajiem vēsturiskajiem notikumiem ir Vandē dumpis, kad satrakota antirevolucionāra dumpinieku armija dodas no valsts rietumiem uz Parīzi, pa ceļam izejot cauri arī Bisonu ģimenes pilsētai Lemānai. Slimi, badaini, izmisuši cilvēki laupa un slepkavo paši savas tautas brāļus.

Diemžēl es guvu tikai virspusēju ieskatu stikla pūšanas mākslā (tas gan nebija romāna mērķis), vairāk var uzzināt par to, kā tiek organizēts tā laika stikla fabrikas darbs. Protams, arī virspusēji atkārtot Francijas vēsturi līdz pat Napoleona kronēšanai par imperatoru. Iepriekšminēto iemeslu dēļ es neteiktu, ka grāmata būs ārkārtīgi interesanta mīlas romānu cienītājiem, kā arī es neieteiktu to lasīt kā pašu pirmo no Dafnes di Morjē romāniem. Tai pašā laikā – rakstnieces talanta cienītājiem tā ir gana interesanta atkaltikšanās ar autori.

Advertisements