Florence Spiteri. Livre et griottes

Jau noziedējušas kastaņu sveces un pasaulē aizklīdušas pieneņu pūkas, nodzisuši Jāņu ugunskuri un jācer, ka pagātnē arī – vēsās lietavas. Toties reibinoši smaržo jasmīni, atraisās liepu medainā smarža un sācies brīnumainais zemeņu festivāls. Vasara notiek 🙂

Maijā un jūnijā turpinājās vietējas nozīmes trādirīdis ar kultūras ministri priekšgalā, kurš manā skatījumā nedz nesa, nedz arī nesīs kaut ko konstruktīvu, tikai uzvandīja uz augšu duļķes, bez kurām mēs visi ļoti labi varējām arī iztikt. Es gan tradicionāli pieturos pie revolucionāriem uzskatiem, tomēr jebkurai revolūcijai ir jābūt savam konstruktīvam manifestam, šajā gadījumā viss konstruktīvais ir nogrimis aiz kašķa. Var jau novelt visu vainu uz Kultūras ministriju un teikt, ka tai ir jāatbild par kultūrpolitikas veidošanu valstī, bet būtībā Andris Akmentiņš savā rakstā “Kā izvairīties no plekstēšanas?” ir atbildējis: “ja mēs [rakstnieki] drīzumā nozares iekšienē (nevis publiskā plekstēšanā) nevienosimies par to, ko gribam panākt, var gadīties, ka savai dzīvei atvēlēto laiku esam izlietojuši, lai drusku pamīņātos ugunskurā, sildot kājas latviešu valodas dziestošajos pelnos”. Rakstnieki brīnās, ka Kultūras Dienas portālā komentētāji viņus lielākoties neatbalsta, tomēr – būsim godīgi – ne jau tikai lasītāju un izdevēju pusē jāmeklē nesaprašanās cēloņi.

Par mēneša zvaigzni varētu nodēvēt Apgāda Zvaigzne ABC valdes priekšsēdētājas Vijas Kilblokas divas intervijas presē. 31. maija “Dienā” publicētais “Kilbloka: latviešu rakstnieki bestsellerus neprot uzrakstīt” sacēla vētru rakstnieku ūdensglāzē, un Kilbloka dabūja atkārtoti skaidroties, neraugoties uz to, ka lielākā daļa raksta ir veltīta mācību grāmatu problēmām. Nākamais raksts “Neatkarīgajā” 18. jūnijā “Notiek plēšanās ap pamestiem kauliem” paplašina Kilblokas teikto par šobrīd grāmatniecībā notiekošo. Daudz kas šajās intervijās ir vērtīgs, vismaz sakarīgi sarindotas problēmas un atklāti sāpīgākie punkti. Tomēr neaizmirsīsim, ka Kilbloka pārstāv Latvijas lielāko apgādu, kuram grāmatu izdošana ir bizness, un viņai ir jādomā kā uzņēmējai, nevis latviešu valodas galvenajam balstam. Es arī Muzeju nakts iepirkšanās atlaidēs drusciņ saīgu, ka grāmatnīcas plauktos neatradu relatīvi jaunākās grāmatas, ne arī dažu ilggadīgu dižpārdokli, tomēr – tas ir bizness, un ne jau man noteikt, kam liekamas atlaides. Kilbloka pati atzīmē, ka: “Mūsu [grāmatu izdevēju] rindas jau tāpat ir paretinātas, ir beiguši pastāvēt izdevēji, kas nodarbojās ar labas, nopietnas literatūras izdošanu.” Vai būtu jāpārmet Kilblokai, ka viņa izmanto ārzemju bestsellerus, lai pelnītu? Nedomāju gan, tomēr vienlīdz labu kvalitāti visiem tulkotājiem darbiem gan man gribētos pieprasīt. Šobrīd tas diemžēl ir atkarīgs no tulkotāja un redaktora individuālās sirdsapziņas un prasmes.

Vienai Kilblokas teiktajai domai es varu piekrist bez ierunām: “Mēs gribam, lai lasa arī pieaugušie. Lai lasa, ko vēlas lasīt. Pret lasīšanu nedrīkst izturēties ar nicinājumu. Nedrīkst cilvēkus, kas nelasa to, ko lasu vai rakstu es, saukt par truliem. Katram cilvēkam ir sava grāmata, un katrai grāmatai ir savs lasītājs.”

Tātad, ko es izlasīju maijā un jūnijā – bija doma lasīt uzmundrinošas, gaišas grāmatas, kas būtībā tika piepildīta. Nākamā domā bija pievienoties Dikensa maija lasītājiem, kas arī tika izpildīts, lai arī ne tik ātri, cik bija plānots. Jūnija sākums pagāja Franču revolūcijas gaisotnē (5 grāmatas), tas nu gan nebija paredzēts nekādi, laikam jau man nāksies samierināties ar saviem tematiskajiem izlēcieniem, tāds nu man tas lasītājas liktenis.

Maijā man gadījās līdz šim ilgākā emuāra rakstīšanas krīze, kad nupat jau likās, ka manas izteiksmes spējas ir beigušās. Ar dievpalīgu to pārvarēju un izdarīt secinājumus vēl ir pāragri, bet liekas, ka pavasara gaiss mani ietekmē ļoti vieglprātīgi un zūd vēlme pēc nopietnākas literatūras. Lasīt vēl varētu, bet pārdomāt un rakstīt par to galīgi nevelk. Laikam jau piederēšu pie tiem, kas, iestājoties siltākam laikam, pāriet uz vieglprātīgākas noskaņas literatūru. Un kāpēc gan ne? Kad es sarakstīju uz lapas visu, ko es gribētu vasarā lasīt, man sanāca tāds eklektisks mikslis no detektīviem, fantasy pieaugušiem un bērniem un daži romantiskie romāni. Redzēsim, kā man viss tas savienosies, bet pagaidām es piesaku emuāra vasaras brīvlaiku.

The Lucky One (via Flickr by FotoRita)

Dodos pelnītā atpūtā, atslēga zem kājslauķa. Atā!

Advertisements