Kolīna Makkalova. Rēgs / no angļu val. tulk.  I.Elsberga. – Rīga: Zvaigzne, 2009.  (Colleen McCullough. On Off. (2006.))

Austrāliešu rakstniece Kolīna Makkalova ir teikusi, ka viņa varētu būt lieliska sērijslepkava. Pasaulei ir paveicies, ka savas spējas viņa ir sublimējusi grāmatu rakstīšanā, jo, tiešām, kvalificētai neirobioloģei varētu būt zināmi daudzi cilvēka psihes un organisma noslēpumi. Tomēr savu rakstnieces karjeru Makkalova sāka ar mīlas romāniem, vēlāk pievēršoties senās Romas vēstures aprakstīšanai. Tikai 2006. gadā nāk klajā Makkalovas pirmais kriminālromāns, kurš aizsāk romānu sēriju par Konektikutas detektīvu Karmīnu Delmoniko.

Romāna darbība norisinās 1965. gadā, nelielā ASV universitātes pilsētiņā Halomenā. Neatņemama zinātniskās dzīves sastāvdaļa ir Neiroloģisko pētījumu centrs – bagātīgi sponsorēta autonoma vienība ar virkni dīvainiem (kā jau tas pienākas) zinātniekiem. Šīs iestādes laboratorijas ledusskapī kādā oktobra rītā nejaušas sakritības rezultātā atrod pusaudzes ķermeņa gabalu, un pie darba ķeras leitnants Karmīns Delmoniko – vientuļš darbaholiķis, talantīgs policists. Sīki un smalki tiek pratināti visi centra darbinieki, pārmeklēta apkaime, noskaidrota meitenes personība un atklāts, ka pēdējā gada laikā štatā bez vēsts ir pazudušas vēl vairākas meitenes. Un tad jau ritenis ir iekustināts un viss var ripināties uz priekšu, kā jau tradicionālos krimiķos ierasts.

Detektīvs nav tas žanrs, kur vajadzētu īpaši analizēt sižetu, bet nu teikšu vismaz, ka tas noturēja interesi līdz galam, slepkava bija turpat tuvumā, bet pēdējās divas lappuses ir īpaši interesantas, jo uztaisa smalku sižetisko virāžu. Pie mīnusiem varētu pieskaitīt pārāk lielo aizdomās turamo skaitu, jo Makkalova uzskata par savu pienākumu par tiem visiem arī pastāstīt; tas ir interesanti, bet tomēr nedaudz nogurdina un saputro. Man arī šķiet, ka slepkavas loģika nedaudz pieklibo, bet ko nu es daudz zinu par slepkavas loģiku.

Lai kā man negribētos, bet taisnības labad ir jāiemet akmens tulkotājas dārziņā. Nu lasīju es un klupu ik pa brīdim, vai tiešām ir bijis tā jāskrien gan tulkotājai, gan redaktorei. Lūk, kā tiek aprakstīts laboratorijas dzīvnieku aprūpētājs: Cecil Potter was a fine-looking man, tall, slender, very well kept in his pressed white boiler suit and canvas bootees. Tulkojums: Sesils Poters bija izsmalcināta izskata vīrietis, garš, slaids, labi kopts, savā laboratorijas virsvalkā un audekla sporta kurpēs. Nu taču nav viņš ne izsmalcināts, ne labi kopts, ne virsvalkā, ne sporta kurpēs. Būtībā jau tie ir sīkumi, bet kriminālromānā sīkumiem tomēr ir liela nozīme.

Romānu sērijai par detektīvu Karmīnu Delmoniko ir trīs turpinājumi, divi no tiem šogad ir izdoti latviski: „Divpadsmit” (Too Many Murders (2009)) un „Dronta noslēpums” (Naked Cruelty (2010)). „Rēgs” bija krietni nostrādāts, žanram atbilstošs detektīvs, domāju, ka lasīšu arī turpinājumus.

 

Advertisements