Daniel Huntington. Study in a Wood (1861)

“Skaists ir Beldana ezers: augstos krastus aizsargā staltas priedes. Tumsai nākot, kad debesīs iemirdzas zvaigznes, līču niedolā un meldros noklust vējš, ūdens virsma kļūst gluda, gluda. Tādā laikā karalis Beldans guļ ezera dibenā: īstais brīdis Ērikam iegūt brīnišķos gliemežvākus.

Annas sirdī pamostas dziļas skumjas. Viņa izzogas no mājas, apsēžas ezera krastā un sapņo. Sapņo par to, ka vajadzētu aiziet no šejienes, kaut kur tālu pasaulē, aiziet pie cita ezera uz citu krastu. Uz turieni, kur neviens nezina, ka viņa kādreiz bijusi neglīta, kur neviens nebrīnīsies par viņas pēkšņo skaistumu. Viņa noņem no kakla krelles un noliecas pār ūdens spoguli. Mēness gaismā parādās agrākā Annas seja – neglīta, atbaidoša. Anna žigli apliek atkal krelles ap kaklu un tramīgi atskatās, vai kāds nav to visu redzējis.”

Fragments no pasakas “Beldana ezera ragana” no poļu pasaku krājuma “Pie zeltavota” (1978), no poļu val. tulk. Jāzeps Osmanis.

Advertisements