Ю Несбё. Пентаграмма / переводчик А. Штрыков. – Москва: Иностранка, 2011. (Jo Nesbø. Marekors (2003.))

Nesbē ir tāds jauks norvēģu autors, kurš raksta detektīvus par Hariju Holi. Nu jau uzrakstījis deviņus, “Pentagramma” (jeb “Sātana zvaigzne”) ir piektais pēc kārtas. Latviski ir iznākuši: trešais – “Sarkankrūtītis” (2007), ceturtais – “Atriebes dieviete” (2011) un nupat arī piektais – “Sātana zvaigzne” (2012). Nav man šoreiz nekāda naida pret latviešu izdevumu, es vienkārši jau pirms kāda laika biju iepirkusi kaudzīti Nesbē mīkstā, pocketbook formātā.

Harijs Hole ir spilgts eksemplārs gana plašajā melanholisko detektīvu – alkoholiķu saimē.  Pēc pāris skaļām lietām viņš ir pazīstams Oslo policists, slepkavību nodaļas detektīvs, bet šīs grāmatas sākumā jau praktiski izsējis savu iepriekš uzkrāto handikapu un atrodas bezalgas atvaļinājumā ar atlūgumu šefam uz galda – dzer, sivēns, dzer. Nodzer pārdzīvojumus par kolēģes nāvi, mīļoto Rakeli ir pametis, bet ar šefu sanīdies, jo nevar pierādīt savas aizdomas par kolēģa korumpētību. Tikai atvaļinājumu laiks karstajā Oslo policijas šefu piespiež zvanīt Holem un izsaukt uz nozieguma vietu – mīklainos apstākļos ir atrasta nogalināta sieviete, pie kuras atrod dimantu piecstaru zvaigznes formā. Pēc tam ir vēl viena slepkavība un vēl viena, līdz kļūst skaidrs, ka tām ir noteikta shēma.

Detektīvs būtu diezgan plakans, ja te tiktu risināta tikai maniaka lieta. Par laimi, Holem ir nenokārtoti rēķini ar kolēģi Tomu Voleru, kas izmanīgi tiek iesaistīti pamatsižetā, savijoties kopā aizvien ciešāk un romāna otrā pusē pārvēršoties divkaujā. Par veiksmīgu fonu romāna notikumiem ir izvēlēts tveicīgais Oslo, autors mums pastāsta dažu labu senu notikumu, kas saistīts ar vecām mājām un to celšanas tradīcijām (lai iegūtu labu apmetumu, pie kaļķiem un ūdens jāpiejauc arī zirga astri un cūkas asinis). Ne mazums laika romānā tiek veltīts Harija Holes dvēseles stāvoklim, un lasītājs neviļus tiek emocionāli iesaistīts  šī lielā, plikgalvainā un sarkanģīmjainā policista pārdzīvojumos.

Spriedze romānā tiek audzēta profesionāli, palielinoties līķu skaitam, pieaug arī intriga. Nesbē nav izticis bez detektīvžanra klišejām, tomēr tās ir apspēlētas gana radoši, lai būtu interesantas – vismaz līķus viņš prot noslēpt ļoti negaidītās vietās.

Labs skandināvu detektīvs, kuru var lasīt arī bez iepriekšējām priekšzināšanām par Holes piedzīvojumiem.

Advertisements