8. septembri UNESCO ir pasludinājis par Starptautisko lasītprasmes dienu. Ja lasi šo rakstu, tad pilnīgi droši neesi viens no 775 miljoniem pieaugušo, kuri neprot lasīt.  Ja tam pieskaita vēl 60 miljonus bērnus, kuri neiet skolā, tad kopējais skaits ir liels, pārāk liels 21. gadsimtam. Visaugstākais analfabētu skaits ir Āfrikas kontinentā, kur lasīt dažviet prot tikai trešdaļa valsts iedzīvotāju. Apsveicu mūs visus ar lielisku lasītprasmi!

Fulvio de Marinis. Still Life (2007)

Lai arī šobrīd valda vaimanas, ka vasara ir pagājusi tik ātri un tā jau vispār nebija nekāda vasara, savu mīļāko gadalaiku es sagaidu ar prieku – septembris ir jauks mēnesis, kurā ir lielas iespējas sākt darīt visādas jaunas un interesantas lietas. Piemēram, mani ļoti iepriecināja ziņa, ka Latvijas Televīzija septembrī uzsāk raidījumu un pārraižu ciklu Teātris.zip un sezonas laikā sestdienu vakaros mums būs iespēja redzēt dažādu laiku labākos Latvijas 39 teātru izrāžu ierakstus. Sen jau bija laiks to darīt un nedaudz skumji, ka to nefinansē valsts, bet gan Teterevu fonds. 15. septembrī – Ibsena “Brands”.

Iepriecināja arī vēsts, ka četri Latvijas apgādi saņems ES finansējumu (154 678 eiro), lai pārtulkotu 25 Eiropas autoru literāros darbus. Ceru, ka mums būs daudzi labi tulkojumi. Starp citu, es izskatīju ES kopējo sarakstu un neatradu, ka no 531 nosaukuma kāds tiktu tulkots no latviešu valodas kādā citā Eiropas valodā. Tas tikai kārtējo reizi nozīmē, ka ieinteresēt par sevi mēs nemākam vai negribam. Un te nevar vainot pat jaunāko laiku latviešu literatūras spēju/nespēju, jo, piemēram, maķedonieši tulkos veco labo Šekspīru.

Jūnija beigās es rakstīju, ka taisos lasīt izklaidējošu grāmatu miksli, kuru veido romantika, detektīvi un fantasy. Lasīšana norisinājās ar devīzi “The world needs fantasy, not reality. We have enough reality today” – tā teicis modes mākslinieks Aleksandrs Makvīns, kas gan viņu neatturēja no pakāršanās. Ar detektīviem un fantasy man gāja labi, bet par romantiskām grāmatām izdarīju secinājumu (beidzot!), ka tās mani neizklaidē – pārāk kaitina tās galvenās varones, šajā sakarā es nekādi nevaru atturēties no visādu psiholoģijas rokasgrāmatu citēšanas, un tā jau nav vairs nekāda izklaide, vai ne? Pārējais izlasītais man patika, lai arī noskaidroju, ka pāris izslavēti autori nav manā gaumē. Tas nav slikti, jo varbūt spēšu beidzot sašaurināt žanrus, kas man tiešām patīk. Vēl viens secinājums, ko izdarīju – par izlasīto ir jāraksta uzreiz, ar svaigiem iespaidiem, jo šobrīd vēl neesmu uzrakstījusi par divām grāmatām, kuras man ārkārtīgi patika, bet negribas to darīt pavirši. Laikam nāksies pārlasīt 🙂

Nākotnes plāni – Latvijā ir atnākušas Dzejas dienas, un man gribētos tam pieskaņoti nākamnedēļ savā emuārā atkal uzrīkot grāmatu nedēļu, līdzīgu tai, kāda bija aprīlī. Padomā ir pāris grāmatu par grāmatām, kā arī visādas bildīšu un video blēņas. Ja mani galīgi nepievārēs rudens vīruss, tad tā arī notiks.

J.G. Brown «A Breezy Morning. Going to School» (1876)

Pēc tam kādas pāris nedēļas pievērsīšos dzīvesgudrai nobriedušu rakstnieču literatūrai un dikti jau arī velk uz kādu ģimenes sāgu. To visu man vajadzētu atcerēties sasaistīt ar saviem 2012. gada izaicinājumiem, jo ziniet – septembra 20-tajos datumos līdz gada beigām būs palikušas tikai 100 dienas, cik tur vairs tālu līdz jauniem izaicinājumiem!

Pabeigšu ar dzejnieka vārdiem:

Pa ceļu lapas jau sabirst,

Laiks vasarai sveikas māt,

Bet sirdī gaiši un labi:

Atkal pirmais raibais septembris klāt!

(Ziedonis Purvs)

Advertisements