Austriešu rakstniece Marija von Ebnere-Ešenbaha esot teikusi: ” Valodas gars visuzskatāmāk izpaužas tās netulkojamos vārdos.” Man trakoti patīk atklāt visādus jaunvārdus (ko, iespējams, var nojaust pēc emuāra nosaukuma), un pēc tam ar tiem nēsāties kā vistai ar svaigi dētu olu, lai sajūsmā ar tiem uzmāktos pilnīgi nevainīgiem, pret šādām izpriecām imūniem cilvēkiem. Nē, nu nav jau tik traki, piemēram, pie vārda ‘prokrastinācija’ es jau esmu apkārtējos pieradinājusi.

Viens no maniem jaukākajiem atklājumiem blogosfērā ir vietne http://other-wordly.tumblr.com, kura autore nekrāj tradicionālās bildītes, bet kartiņas ar interesantiem, visbiežāk grūti tulkojamiem vārdiem.  Un ir tik patīkami atklāt, ka manām izjūtām, kuras man pašai priekš sevis ir bijis grūti noformulēt, izrādās, ir vārds. Piemēram, man vienmēr ir bijis neērti, ja cits cilvēks uzvedas stulbi, kaut vai tā pati Bridžita Džonsa – kā lasīt to grāmatu, ja tā meitene sevi visu laiku pataisa par idioti. Re, es neesmu vientuļa savās izjūtās, tam ir nosaukums:

Nezinu, kā to izrunā, bet vienalga patīkami, jo tas nozīmē, ka vēl kādam ir līdzīgas izjūtas.

Bez tam izrādās, ka man ir sezonālā vernoreksija (romantic mood inspired by spring) un piemīt nelāgs paradums tsundoku (buying books and not reading them), bet dažbrīd uznāk nepārvarama vēlēšanās pēc strikhedonijas (the pleasure of being able to say “to hell with it”).

Ir lieliski atsvaidzināt vācu valodu un atcerēties par tādiem lieliskiem vārdiem kā Zuzwang (a situation where every possible move or decision is a bad one) vai arī pārlaicīgo Sehnsucht (the inconsolable longing in the human heart for we know not what). Šādi vārdi ir labi ar savu ietilpību, lakonismu – piemēram, tacenda (things better left unsaid), ar tādu vārdu nemaz nevajag gari skaidroties, pasaki: tacenda! un visiem viss skaidrs. Pēdējā laikā tīksminos ap angļu vārdu latibule (a hiding place; a place for safety and comfort), tas skan gandrīz tikpat jauki kā latviešu ‘ulubele’.

Kāda citā vietā es atradu sarakstu ar 10 vārdiem, kas apzīmē attiecības, bet nav tulkojami. Interesanti ir gan vārdi, gan arī tas, kā to ir komentējuši attiecīgās tautības cilvēki. Piemēram, norvēģu vārds ‘Forelsket‘ tiek skaidrots kā vārds, kas raksturo pirmās iemīlēšanās eiforiju, bet atrodas norvēģis, kurš saka: nē, tas ir par visām mīlām, ne tikai pirmo. Tas norāda, cik ļoti jāuzmanās ar vārdu skaidrojumiem, jo ir tieksme pieņemt vēlamo  par esošo; tiešām, būtu taču skaisti, ja būtu īpašs vārds pirmajai mīlestībai. Sarakstā ir daudz pietiekami sarežģītu vārdu, bet  Cafuné gan varētu kādreiz kādam izdarīt.

Noslēgumā gribētu jums visiem dāvināt korejiešu vārdu:

Un palieku pārdomās par to, kādi latviešu valodas vārdi būtu grūti tulkojami citās valodās.

Advertisements