Agata Kristi. Veciem grēkiem garas ēnas / no angļu val. tulk.  Ingrīda Krūmiņa. – Rīga: Skarabejs, 2005. (Agatha Christie. Hallowe’en Party (1969)

Šai jaukajā Helovīnu vakarā pastāstīšu par vienu no Agatas Kristi detektīviem, kura sižets sākas bērnu ballītē Helovīnos. Latviskotajā variantā gan nosaukums ir pārtapis sakāmvārdā, laikam jau izdevniecībai šķitis, ka vārdu ‘Helovīns’ būs grūti saprast.

Kādā Anglijas ciematā, kādā lielā mājā notiek gatavošanās  bērnu Helovīnu ballītei. Mājas saimniece un svinību iniciatore Rovena Dreika ir noorganizējusi sev palīgu pulku, lai būtu gan ēdamais un dzeramais, gan attiecīgas izklaides. Viena no palīdzēm ir Puaro sena draudzene rakstniece Ariadne Olivera, kuras priekšā dikti grib palepoties trīspadsmitgadigā Džoisa un lepni izspļauj, ka pirms pāris gadiem ir bijusi lieciniece slepkavībai, bet sapratusi to tikai tagad. Džoisai neviens netic, jo viņa ir izslavēta pļāpukule, un neņem galvā viņas paziņojumu. Nākamajā vakarā visiem to nākas nožēlot, jo vakara izskaņā Džoisa tiek atrasta mirusi – noslīcināta lielā cinkotā spainī, kurā tika pludināti āboli vienai no Helovīnu rotaļām. Neviens neko nav redzējis, visi šokā. Rakstniece Olivera, protams, izsauc palīgos savu draugu Purao, kurš sāk izmeklēšanu un ātri saprot, ka nozieguma iemesli jāmeklē pagātnē.

Tradicionāls Kristi detektīvs, kurā no sākuma skaidrs nav nekas, veci nāves gadījumi ciematā uzpeld viens pēc otra, un Puaro centīgi pūlas salikt kopā notikumu mozaīku. Nevaru pateikt, vai Kristi izdevās sekmīgi noslēpt līdz pašām beigām īsto slepkavu, jo romāna vidū atcerējos, ka esmu redzējusi filmu un atcerējos arī slepkavu. Tas gan man netraucēja pavadīt laiku kopā ar simpātisko Puaro, kura ūsas ir vienkārši satriecošas, un sekot viņa loģikas ķēdītei.

Grāmata ir izklaidējoša lasāmviela, bet, godīgi sakot, tādu pašu baudu var iegūt no ļoti labās ekranizācijas – Agatha Christie’s Poirot 12. sezonas 3.sērija “Hallowe’en Party”.

Apple Bobbing. Redbook Magazine via pinterest.com

Labāk pastāstīšu par vienu no Helovīna tradicionālajām rotaļām – ābolu pludināšanu jeb Apple Bobbing. Jums vajadzēs vienu lielu, stabilu trauku, kuru piepilda ar ūdeni. Āboliem izņem kātiņus un saber bļodā (jo mazāk ābolu,jo grūtāk būs to satvert). Tagad dalībnieku uzdevums ir atlikt rokas uz muguras un tikai ar mutes palīdzību dabūt ābolu laukā no trauka.  Mūslaikos darbību var padarīt azartiskāku, uzņemot laiku, lai uzvar visātrākais. Vai arī noorganizēt divus traukus un divas komandas, kuras sacenšas savā starpā. Esot varen jautrs pasākums ar lielu šļakstīšanos!

Savukārt sendienās izvilktais ābols piedalījās zīlēšanā – meitene to var vienkārši palikt naktī zem spilvena un cerēt ieraudzīt savu nākamo vīru vai arī ābolu uzmanīgi nomizot, izveidojot garu strēmeli, kuru pavirpina sev virs galvas, tad met pār plecu un nokritušajā mizas formā cenšas ieraudzīt nākamā vīra vārda pirmo burtu. Jautri zīlēšanas veidi un diez vai tiem ir kāds dziļāks pamatojums – ja atskaita to, ka pamatīga noliešanās ar ūdeni ļoti bieži noved pie izģērbšanās un cik tad tur vairs tālu līdz nākamam vīram 🙂

Lai jums jauki spocīgo ķirbīšu svētki, biedēsim ļaunos garus tālāk!

 

Advertisements