Atsaucoties Ms Marii uzsāktajai stafetei, ar Asmo un Evijas laipnu uzaicinājumu piesakos piedalīties rotaļā 🙂

.

Projekta uzdevumi:

1) pavisam īsi iepazīstini ar sevi;

2) atbildi uz pieciem jautājumiem;

3) mini vismaz 1 grāmatu blogeri, kam gribi nodot tālāk stafeti.

***

1) pavisam īsi iepazīstini ar sevi.

Es esmu baltā sieviete, latviete, rīdziniece. Grāmatas esmu lasījusi vienmēr, ja kādā dzīves periodā no tām esmu novērsusies, tad vienmēr kaut kas ir pietrūcis. Emuāru es sāku rakstīt tāpēc, lai nesajuktu prātā – tā kā joprojām rakstu no mājām, tas man ir izdevies.

2) Jautājumi:

Vai tu augi grāmatmīļu ģimenē un vai tev vecāki lasīja priekšā? Mini savu mīļāko bērnības grāmatu (var arī mazliet pastāstīt par to).

Manā bērnībā grāmatas lasīja gandrīz visi, vairāk vai mazāk, jo nekādu citu dižo izklaides iespēju nebija. Vecāki man, protams, lasīja priekšā, bet tas nenotika ilgi, jo ļoti ātri manas prasības pēc literatūras pārsniedza vecāku un omītes spējas tās apmierināt un es viņus piespiedu mani iemācīt lasīt.

Es kaut kā ļoti ātri sāku lasīt visādas grāmatas – gan bērnu, gan pieaugušo, tādēļ tādas bērnu grāmatas, kuru es zinātu no galvas gan man nav. Ļoti patika un joprojām patīk Astrīda Lingrēne – Pepija, Karlsons, Čorvena, Emīls, brāļi Lauvassirdis. Ronju mēs lasījām abas ar mammu turpinājumos avīzē “Pionieris”. Šobrīd šķiet, ka vajadzētu izlasīt arī tās Lindgrēnes grāmatas, kuras ir iznākušas jau vēlāk. Ak, jā – Margaritas Stārastes bilžu grāmatas 🙂

– Kura bija pirmā pieaugušo grāmata, kas tev patiešām patika?

Ļoti grūti pateikt, bet Džeralda Darela grāmatas mūsmājās bija grāvēji. Brigaderes atmiņu triloģija. Īstenībā es vidusskolā lasīju tik nenormāli daudz, ka šobrīd es neticētu izlasīto grāmatu skaitam, ja  man viens gads nebūtu pierakstīts kladītē. Visas tās biezās ģimenes sāgas, Hemingveju, Vonnegūtu, Džeku Londonu, krieviski sāka iznākt līdz tam aizliegtās  grāmatas… Tagad šķiet, ka jauniešiem ar to young adults literatūru tiek nodarīts pāri.

–  Mini mīļāko grāmatu, kuru lasīji 20 – 30 gadu vecumā, it īpaši, ja tā iespaidoja tavu dzīvi vai domāšanu.

Es nosaukšu tās grāmatas, par kurām es tiešām atceros, ka tās ir ievērojami mainījušas uzskatus par kādu jautājumu:

Sinklēra Lūisa Kingsblood Royal (1947) ir par kādu amerikāņu balto baņķieri, kurš ciest nevar melnos, bet tad viņš atklāj, ka viņā pašā ir niecīga daļā melno asiņu. Notikums seko notikumam, un baņķieris ir spiests iepazīt melno Ameriku. Grāmata, kura man palīdzēja pārvarēt aizspriedumus pret citas ādas krāsas cilvēkiem.

Patrīcija Vorena. Skrējējs (latviski 1999, pirmpublicējums 1974). Nezinu, kā es šobrid vērtētu grāmatu kā tādu, bet pēc tās izlasīšanas es ļoti skaidri sapratu, ka mīlestībā dzimumam nav nozīmes un mana attieksme pret gejiem mainījās.

Anatolijs Pristavkins. Zelta debestiņa pārnakšņoja (latviski 1989, 2004, pirmpublicējums 1987) – pēc nebeidzamajiem romāniem par varonīgiem padomju karavīriem tā ir viena no pirmajām grāmatām, kura pateica, ka karš, kurā mirst bērni (un tādi ir visi kari) ir sūdīgs karš.

Kura ir viena no tavām mīļākajām grāmatām, ko atklāji pēdējo 5 gadu laikā? Kā bloga rakstīšana vai grāmatu blogu lasīšana ir iespaidojusi tavus grāmatu lasīšanas paradumus?

Pēdējo divu gadu atklājumi man ir Andžela Kārtere un Mārgarēta Atvuda, jo pirmo es vispār nebiju lasījusi, bet otrā man pēc pirmās neveiksmīgās iepazīšanās bija kritusi nepelnītā nežēlastībā. Šobrīd gribu izlasīt visu no abu uzrakstītā.

Bloga rakstīšanas iespaidā es lasu: a) vairāk, b) mērķtiecīgāk, t.i. biežāk lasu to, ko sen jau gribēju lasīt un meklēju konkrētas grāmatas, c) sistēmiskāk, t.i. lasu par konkrētu tēmu vairākas grāmatas, tas man ir iepaticies.

Grāmatu blogos man patīk atrast domubiedrus un, tiešām, ir interesanti gan sekot viņu lasīšanas ceļojumam, gan uziet labus ieteikumus.

Mini savu guilty pleasure vai kādu no mīļākajām grāmatām, kas citus varētu pārsteigt.

Man patīk detektīvi un par laba, līdz šim nezināma detektīvu autora atrašanu priecājos, iespējams, vairāk, nekā to prasītu labais tonis.

Ja vajadzīgs nosaukt kādu negaidītu grāmatu, tad nosaukšu Beatrises Smolas “Mīlas verdzeni” – vēsturisks erotiskais romāns, kurš ir paticis visām sievietēm, jo tur tiek darīts kaut kas viņām ļoti patīkams 🙂

3) mini vismaz 1 grāmatu blogeri, kam gribi nodot tālāk stafeti.

Gribētu lasīt Aigas un Līvas  domas par grāmatām.

Advertisements