Хмелевская, Иоанна. Дом с привидениями / перевелa B.Cеливанова. – Mockвa: фантом пресс, 2011. – (Яночка и Павлик; № 1). (Joanna Chmielewska. Nawiedzony dom. 1979.)

Hmelevskay_DomPoļu rakstniece Joanna Hmeļevska kādreiz bija ļoti populāra Padomju Savienībā un joprojām tāda ir palikusi krieviski lasošās publikas vidū. Gandrīz katrā lūgumā pēc izklaidējošas, bet ne stulbas literatūras tiek ieteikti viņas ironiskie detektīvi. Arī es savulaik izmēģināju divus viņas romānus, kas bija apvienoti vienā biezā sējumā. Diemžēl mana lasīšana iegadījās vienā nežēlīga karstā vasarā, kad es aukstuma meklējumos nonācu pat līdz pagrabam un, iespējams, manas prāta spējas smalka humora uztverei bija diezgan ierobežotas. Nekas, visu ir iespējams atkārtot.

Šoreiz ķēros pie neliela detektīva, sarakstīta tālajā 1979. gadā. Galvenie varoņi ir māsa un brālis – Janočka un Pavļiks, kuru tēvam ir kritis lielais loms – mantojumā no ārzemēs mirušā onkuļa tiek saņemta māja Varšavā. Māju gan var mantot ar nosacījumu, ka zem viena jumta tiek apvienota visa ģimene, kas nozīmē līdzšinējo īrnieku izmitināšanu citur, kā arī, protams, vecajai celtnei vajadzīgs remonts. Kā jau nākas, šis process ir mokošs un stresains, īpašus kreņķus sagādā viena veca grimza, kura atsakās jebkur pārvākties. Tomēr sevišķu mantinieku uzmanību izpelnās noslēpumainie bēniņi, jo viena to puse ir aizslēgta ciet ar septiņām nozaudētām atslēgām un nav attaisīta vismaz trīsdesmit gadus.

Romāna sākums mani neiepriecināja, jo autore krietnu brīdi velta stāstam par to, kā mantinieki Habroviči savā ģimenē uzņem pazaudējušos suni, kuram gan sižeta attīstībā būs liela nozīme. Kad ar suņa lietām tiek galā, romāns uz priekšu sāk ripot labāk – ap un par māju sāk risināties daudzi dīvaini un jautri notikumi, kuru epicentrā ir skolēni Janočka un Pavļiks. Simpātiskie brālis un māsa, un viņu draugs suns Habrs ievēro tādas lietas, kas aizņemtajiem pieaugušajiem paslīd garām, un tā viņi kļūst par īstiem detektīviem un palīdz poļu miličiem ķert noziedzniekus.

Grāmatas noskaņa krietni vien atgādina vecos, labos pusaudžu detektīvus. Kaut gan – kāpēc atgādina – tāda tā ir. Zinātkāri, enerģiski bērni, kuri aug saprātīgā, lai arī nedaudz dullā ģimenē, uziet uz pēdām ļaunprātīgiem valsts mantas izlaupītājiem un palīdz tos atrast godprātīgai milicijai. Retro šarmu romānam piešķir atgādinājumi par sociālisma realitāti, kad dolāriem bija īpaša vērtība, bet pēc darba bija fiksi jāskrien uz veikalu, jo var beigties maize. Kaut kas neticams, vai ne?

Kopumā man patika – romāna jaukā atmosfēra un vieglais humors izklaidēja. Lai arī sižets nav diez ko sarežģīts, tomēr patīkamā ņemšanās ap noslēpumainajiem bēniņiem un spītīgo grimzu bija saistoša un intriģējoša. Labprāt kādreiz palasīšu vēl kaut ko no panes Joannas sarakstītā.

Advertisements