Ar joni tuvojas slavenais 21. decembris, un man vajadzētu beidzot noformulēt savu antiutopiju izaicinājumu. Vispār jau ar sarakstu vajadzēja sākt, tomēr man ir attaisnojošs iemesls – antiutopiju izrādījās negaidīti daudz. Es biju iedomājusies, ka tādā kā vieglā pastaigā veikli uzčubināšu jauku listīti, bet atlika tikai paraut maisam galu vaļā un – reku, šeku – antiutopiju birums!
Tradicionāli antiutopijas uzskata par zinātniskās fantastikas atzaru, tomēr ir kritiķi, kas sliecas tās drīzāk uzskatīt par patstāvīgu literatūras novirzienu, kuru izmanto ne tikai zinātniskās fantastikas rakstnieki. Antiutopijas definīcija saka, ka tas ir daiļliteratūras novirziens, kurš attēlo sabiedrību, kas nepareizi pieņemtu lēmumu rezultātā ir nonākusi attīstības strupceļā. Šaurā nozīmē ar antiutopiju saprot totalitāras valsts aprakstu, plašā – jebkuru sabiedrību, kurā virsroku ņēmušas negatīvas tendences. Vispirms gan radās ‘utopijas’ – stāsti par perfektu valsti un ideālu sabiedrību, kurā dzīvo tikai absolūti laimīgi cilvēki. Pirmā bija Tomasa Mora “Utopija” (1516), tam sekoja Kampanellas “Saules pilsēta” (1602), un Bēkona “Jaunā Atlantīda” (1626), bet utopiskas noskaņas esot arī Voltēra, Ruso un Svifta darbos. Protams, arī antiutopiskas tendences literatūrā ir sameklējamas jau antīkajos darbos, tomēr īsteni žanrs uzplauka pēc Pirmā pasaules kara, kad totalitārā valsts pasaulē kļuva par realitāti.
Antiutopija nav vienkārši sinonīms kādai tumšai un nejaukai nākotnei, tās būtiska sastāvdaļa ir sabiedrības un indivīda nepārvarāmas pretrunas. Galvenā varoņa mērķiem un cerībām pretī tiek liktas totalitāras vai autoritāras valsts veiktās represijas, kuru rezultātā sarūk pilsoņu tiesības un pasliktinās dzīves apstākļi. Bieži antiutopijas uztver kā brīdinošus daiļdarbus, tomēr labākie darbi noteikti nav didaktiski un norādoši, tie vienkārši modelē iespējamos nākotnes variantus un tikai lasītāja ziņā ir nākotnes vērtējums.
Tas ir īsumā viss, ko es gribēju atstāt sev par palīgu antiutopiju jeb distopiju definēšanā. Sarakstu meklēšanā es, protams, pievērsos gan Goodreads Best Dystopian and Post-Apocalyptic Fiction, gan Livelib.ru grāmatas ar atslēgvārdu ‘antiutopija’. Sastopami arī atsevišķu interesentu veidotie saraksti, piemēram, forum.cyberclock.net Книги Антиутопия vai scififanletter.blogspot.com Dystopian Reading List. Var secināt, ka grāmatu ir bezgala daudz un katrs var atrast kaut ko savai gaumei. Tādēļ es tikai piemēra pēc ielikšu divus sarakstus – vienu no angļu un otru no krievu puses.
.
The 13 Best Dystopian Novels (www.ranker.com)
1. The Time Machine by H.G. Wells (1895)
2. 1984 by George Orwell (1949)
3. The Handmaid’s Tale by Margaret Atwood (1985)
4. Brave New World by Aldous Huxley (1932)
5. The Passion of New Eve by Angela Carter (1977)
6. Fahrenheit 451 by Ray Bradbury (1953)
7. The Hunger Games by Suzanne Collins (2008)
8. The Giver by Lois Lowry (1993)
9. Lord of the Flies by William Golding (1954)
10. V For Vendetta by Alan Moore (1982-1989)
11. The Road by Cormac McCarthy (2006)
12. Cat’s Cradle by Kurt Vonnegut (1963)
13. Logan’s Run by William F. Nolan and George Clayton Johnson (1967)
1. Этот идеальный день, Айра Левин
2. Заводной апельсин, Э. Бёрджесс
3. О, этот дивный, новый мир, О. Хаксли
4. 1984, Дж. Оруэлл
6. Обитаемый остров, Стругацкие
7. Мы, Е. Замятин
8. 451 по Фаренгейту, Р. Бредбери
9. Скотный двор, Дж. Оруэлл
10. Котлован, А. Платонов
Sibilla
Dec 18, 2012 @ 19:05:54
Tagad man radās jautājums – vai Tu patiešām nopietni taisies lasīt visas grāmatas no minētajiem sarakstiem? Nu atskaitot, protams, tās, kuras Tu jau esi lasījusi. 🙂
doronike
Dec 18, 2012 @ 19:30:47
Lai Dies’ tev stāv klāt 🙂 Tad jau man vajadzētu klonēties ģeometriskā progresijā. Man vienkārši patīk par interesējošo tēmu sameklēt visādus sarakstus un ieteikumus, bet pēc tam to saglabāt, lai nevajadzētu vēlreiz meklēt, ja nu man uznāk atkārtota vajadzība (un bieži uznāk).
Sibilla
Dec 18, 2012 @ 20:20:19
Tas jau izklausās labāk. Bet kāda, ko taisies lasīt, taču Tev droši vien padomā ir. 🙂
doronike
Dec 18, 2012 @ 20:44:43
Līdz šim šogad man bija sešas, atskaitīšos šonedēļ par vēl divām. Bija doma lasīt vēl vairāk, bet kaut kā nevaru es šito žanru lasīt daudz un pēc kārtas, nomāc tomēr. Bet nākamgad gribētos lasīt atkal, jo man jau čupiņa savākta.
andris
Dec 18, 2012 @ 20:59:07
interesanti, ka nav pieminēts viens atļaušos pat teikt, ka slavenākais Stīvena Kinga darbs The Stand.
Toties ir iekļauts Zvaigznes tiko izdotais Devējs, kas nozīmē, ka būs vien jālasa..
doronike
Dec 18, 2012 @ 21:09:12
Tu neskaties tikai uz tiem diviem sarakstiem, skaties dziļāk arī 🙂 Es pieņemu, ka katram cilvēkam tas saraksts būtu citāds, varbūt vienīgi Orvels visiem būtu ielikts.
Es no Kinga šogad izlasīju Running Man, bet pieņemu, ka The Stand varētu būt spēcīgāks.
msmarii
Dec 20, 2012 @ 15:53:54
Man arī ir sarakstiņš ar distopijām http://gramatas.wordpress.com/projekti/dystopia-2012/, ko atradu kādā blogā.
doronike
Dec 20, 2012 @ 16:18:20
Jā, tas Bookish Ardour izaicinājuma projekts bija interesants, un nākamgad, starp citu, tiek turpināts. Bija gan vēl viens līdzīgs izaicinājums, bet es vairs neatceros kurā angļu blogā.
msmarii
Dec 20, 2012 @ 16:22:22
Tā kā es vēl neesmu ne tuvu tikusi tām 15 obligātajām distopijām, tad nākamā gada turpinājums iepriecina.