Hei! Gads jau atkal sarucis līdz vienai vienīgai kalendāra lapiņai… kā gan tas noticis tik ātri?

Consolation (2009) by gobugipaper

Consolation (2009) by gobugipaper

Ja pamanījāt, tad gada sākumā man parādījās jaunievedums – mēneša meitene, kura klusi atsēdusies uz mana emuāra malas un lasa grāmatu. Šis jaunievedums manam emuāram piesaistīja arī tādus apmeklētājus, kas visticamāk cerēja sagaidīt cita žanra bildīti, savukārt man pašai deva ieganstu izjusti rakņāties pa interneta gleznu kolekcijām – kas to būtu domājis, ka ir tik daudz gleznu ar lasošām meitenēm! Izvēle bija nejauša, bet šogad visām manām meitenēm bija baltas kleitas un – jauši vai nejauši – tāds ir bijis arī mans gads – balts un patīkami mierīgs, bez nepatīkamiem pārsteigumiem. Tomēr nupat es jūtos atpūtusies un gatava jauniem varoņdarbiem, tādēļ nākamgad meitenēm kleitas būs visos varavīksnes toņos – jo košāk, jo labāk!

Tradicionāli vajadzētu atskatīties uz gada labākajām grāmatām un te nu man palīdzēs mana Goodreads statistika, es vienkārši nosaukšu visas tās grāmatas, kurām es esmu piešķirusi piecas zvaigznītes:

1) skaistas pasakas – Evita Sniedze “Leģendas par ilgām” (2011);

2) norvēģu ģimenes sāga – Anne Ragde “Berlīnes papeles” (2007);

3) par mīlestību un karu – Ians Makjuans “Piedošana” (2004);

4) sieviete distopijā – Mārgareta Atvuda “Kalpones stāsts” (1985);

5) ko bērniem pabaidīties – Nīls Geimans “Koralīna” (2009);

6) grāmatu distopija – Rejs Bredberijs “451 grāds pēc Fārenheita” (1975);

7) latviešu likteņu krājums – Personiskā Latvija (2011);

8) sievišķīgi stipri – Наталия Соколовская. Литературная рабыня (2011);

9) karalienes ceļš – Stefans Cveigs “Marija Antuanete” (2010);

10) Jāņu pasaka bērniem – Tūve Jansone “Bīstamā vasara” (2009);

11) pasaules pārlādēšana – Mārgareta Atvuda “Oriksa un Kreiks” (2003);

12) elfu apokalipse – Silvana de Mari “Pēdējais elfs” (2006);

13) paralēlās pasaules fantāzija – Nīls Geimans “Nekadiene” (2005);

14) skaista smeldze – Иван Бунин. “Тёмные аллеи” (2002);

15) latviešu pastorāla utopija – Eduards Virza “Straumēni”.

Kā redziet, no manām šogad izlasītajām 80 grāmatām es veselām 15 esmu piešķīrusi piecas zvaigznītes, lai gan uz zvaigznīšu dāļāšanu neesmu nemaz tik dāsna. Varbūt tas tiešām nozīmē, ka manai blogošanai ir kāda jēga, un es esmu sākusi labāk izvēlēties lasāmo. Nekādas prioritātes kādam žanram es gan joprojām nedodu – diezgan dažādas man tās grāmatas. Tomēr šogad nolēmu, ka vairs nemēģināšu izklaidēties ar paviegliem chik-lit romāniņiem, bet lasīšu tos tikai mazohisma nolūkos.

Atsevišķa kategorija ir grāmatas, kurām pēc plāna man vajadzēja patikt, bet mūsu mīlestība nenotika – tās ir Duglasa Adamsa grāmatas un Klārkas “Norels un Streindžs”. Tā gadās. Savukārt, tādu īsti sliktu grāmatu šogad nemaz nebija, es vienkārši nebiju tām nosacīti sliktajām īstā mērķauditorija. Drīzāk es varētu pasūkstīties par pāris noliktām grāmatām, kuru tulkojums ir bijis tāds, ka man tās būs jāmeklē citā valodā, jo izlasīt ļoti gribas. Tā arī gadās.

Kā man veicās ar šī gada izaicinājumiem, uzrakstīšu nākamgad, kad formulēšu savas jaunās grāmatu kalnu virsotnes (jā, jā, es joprojām kā mazais ezītis spītīgi graužu kaktusu 🙂 ). Bet vispar es ar paveikto esmu gandrīz apmierināta, ja tikai neņem vērā manu vēlmi mūždien aizrauties ar jaunām tēmām – tā man jūnijā gadījās ar Franču revolūciju, galīgi neplānotu, bet toties es izlasīju tikpat neplānoti Dikensu un Fransu un arī negaidīti labo Stefanu Cveigu. Tādēļ jau tie plāni ir domāti, lai tos mainītu 🙂

Nākamgada sākumā vēl uzrakstīšu par pāris 2012. gada grāmatām, tad noformulēšu 2013. gada plānus un izaicinājumus, un tad jau – aidā, jaunos lasījumos! Šobrīd janvāris zīmējas tāds izteikti skandināvisks.

Nobeigumā mana mīļākā aina no ļoti labas filmas “Shame“. Tā nu mēs skrienam cauri laikam un notikumiem, kaut ko meklējot, kaut kur mērķējot…   Laimīgu jauno gadu!

 

Advertisements