Džozefs O’Konors. Jūras zvaigzne / no angļu val. tulk. Zane Rozenberga. – Rīga: Zvaigzne, 2005.

konors_jūras zvaigzne„Jūras zvaigzne” latīniski ir Stella maris, tā kādreiz titulēja Jaunavu Mariju, visu katoļu jūras braucēju aizgādni. Kuģim “Jūras zvaigzne”, kurš 1847. gada atiet no Īrijas krastiem, Dievmātes aizgādība nekaitētu, tomēr šķiet, ka tobrīd Īriju un tās iedzīvotājus ir nolādējis pats nelabais.

19. gadsimta sākumā Īrija nonāca Anglijas pakļautībā, un īru tautas stāvoklis ar katru gadu pasliktinājās. Par lielajiem zemes īpašniekiem pamazām kļuva angļu un skotu protestanti, bet īru zemnieki nonāca viņu atkarībā. Agrārā reformas rezultātā mazie nomnieki vairs nebija izdevīgi, un cilvēkus izlika no viņu dzimtajām mājām. 1845. gadā Īrijas kartupeļus inficēja puve, kas iznīcināja tautas pamatēdienu, un sekoja vairāki neražas gadi – sākās an Gorta Mór jeb Lielais bads, kurš ilga četrus gadus (1845-1849). Tos, kas nenomira no bada, nogalināja daudzās epidēmijas; nepilnīgās iedzīvotāju uzskaites dēļ nav iespējams pateikt, cik tieši cilvēku nomira, bet tas tiek lēsts robežās no viena līdz pusotram miljonam. Ļaudis bēga prom no savas dzimtenes uz ASV un Kanādu, un emigrantu skaits bija milzīgs. Līdz Lielajam badam uz Amerikas kontinentu jau bija aizbraucis vismaz miljons īru, bet bada gados emigrantu apjoms bija aptuveni 250 000 gadā. Kopumā Īrijas iedzīvotāju skaits no 1841. līdz 1901. gadam saruka no 8 miljoniem iedzīvotāju gandrīz uz pusi.

Grūti iedomāties, ka par šo vēstures posmu būtu iespējams uzrakstīt kādu dzīvespriecīgu romānu, tādēļ ilgu laiku grāmatām par šo tēmu es metu līkumu. Tomēr Goodreads grupas Bookworm Bitches ziemas izaicinājumā bija prasīta viena grāmata par Īriju – tā nu vajadzēja saņemties. Jāteic, ka O’Konors ir uzrakstījis teicamu darbu par ļoti smagu tēmu, piedevām izdarījis to saistoši, atklājot gan dažādus vēstures faktus, gan niansētus galveno varoņu pārdzīvojumus. Dīvainā kārtā Lielais bads pārņem līdz kaulam, tomēr īru varoņi labāk mirs, nekā pieļaus, ka tos žēlo.

1847. gadā no Īrijas krastiem atiet kuģis “Jūras zvaigzne”, uz kura atrodas 37 cilvēku apkalpe, 402 ar pusi parastie lēto vietu pasažieri un 15 pirmās klases pasažieri. Kuģis ir pārlādēts, pārtikas trūkst, nožēlojamā higiēna veicina slimību izplatīšanos. Braucēju vienīgā cerība ir Ņujorka – kuģa galamērķis, daudzus otrā krastā gaida radinieki, kuri ir sakrājuši un atsūtījuši ceļa naudu. Uz kuģa atrodas trīs romāna galvenie varoņi – lords Kingskorts, viņa bērnu aukle Mērija un apšaubāmas izcelsmes skrandainis Pijs Malvejs. Īrijā tos netur vairs pilnīgi nekas un neviens – visa Mērijas ģimene ir mirusi, lords Kingskorts ir aizslēdzis savu bankrotējušo muižu, bet Pijs bēg no savas pagātnes un pats no sevis.

Jūra ieplūst cilvēkā iekšā, gluži kā sava veida narkotikas. Reizēm es attopos, ka runāju (un pat domāju) tādos kā viļņveida ritmos. Tas ir dīvaini. Un visi jūrasbraucēji pēc zināma laika, šķiet dara tāpat. It īpaši naktīs okeāns liekas melanholijas pārņemts. Viļņu šļaksti pret kuģa korpusu, un tā tālāk.  Debesis ir tik tumšas, ka zvaigznes izskatās vēl spožākas, pat mirdzošākas un skaistākas nekā Golvejā. Reizēm man šķiet, ka es labprāt paliktu šeit uz visiem laikiem.

Romāna struktūra ir nedaudz neierasta – autora stāstījums mijas ar kapteiņa dienasgrāmatas fragmentiem, lorda vēstulēm, žurnālista nākotnes grāmatas izvilkumiem, kā arī nodaļu beigās un sākumā tiek citēti reāli dažādu personu izteikumi par Īriju un tās stāvokli, ko papildina arī bildes. Viss romāns tiek virzīts uz to, lai lasītājs saņemtu iespējami pilnīgu ainu un izprastu katru personāžu.  Piedevām autors ir parūpējies, lai lasītājs katrā nodaļa atklātu kādu jaunu pavērsienu un iepriekšējie notikumi pavērtos jaunā gaismā. Sākumā varoņi tiek mīlēti, tad ienīsti un nesaprasti, bet izskaņā – viņiem tiek piedots. Fakti šķita spiežamies cauri virskārtas maskām kā senseni koki, ko ar dzīvu mizu pēc piecsimt gadiem atrod zem purva zemes.

Īrijas vēsture varēja būt citādāka. Anglijas palīdzība bija mazefektīva, neregulāra; uzskata, ka 1846. gadā būtu pieticis ar aizliegumu eksportēt graudus no Īrijas, lai kompensētu milzīgo kartupeļu ražas kritumu. Šobrīd šausminošs liekas fakts, ka visus bada gadus turpinājās un pat pieauga pārtikas eksports no Īrijas uz Angliju.

Kā valdība izturas pret cietumniekiem un emigrantiem, kā izturas pret nabadzīgajiem un pret tiem, kuriem nav ietekmes, tāpat šī valdība slepenībā vēlētos izturēties pret mums visiem.

“Jūras zvaigzne” ir nežēlīgi skaista drāma, kurā varoņu dzīves iztek kā smiltis caur pirkstiem, bet viņi cīnās, jo ikviena traģēdija var būt iemesls varonībai. Man šķiet, ka es esmu uzrakstījusi pārāk maz, lai atklātu, cik ļoti grāmata mani saviļņoja, izklaidēja un pamācīja.

Advertisements