http://valscrapbook.tumblr.com

via valscrapbook.tumblr.com

Pilns tirgus piebiris pūpoliem, lielveikalu plauktos sasēduši šokolādes zaķi un šur tur uzņirb krāsainu sēklu paciņu stendi. Tas liecina, ka kaut kur, iespējams, tepat aiz stūra, ir paslēpies pavasaris, kuru šogad nekādi nevar sagaidīt. Ziemā tika ieņemta nosalušās vāveres poza (skat. pa kreisi), bet šobrīd ceturtais mēnesis ar noturīgu sniegu šķiet jau par daudz. Pilnīgi sirds sāp, kad lasi, ka kaut kur pasaulē šajos platuma grādos plaukst narcises un tulpes.

Bet – pietiks gremzties! – saule ir spoža un debesis zilas. Ko gan es esmu sadarījusi pirmajos divarpus mēnešos? Janvāra sākumā ļoti gribējās nomainīt bloga “ādiņu”, tad nu vienā brīdī es sajutos kā sieviete, kura ir izkrāvusi visu sava drēbju skapja saturu uz gultas un tagad stāv un lauza rokas, jo kārtējo reizi nav ko vilkt mugurā. Mana galvenā vēlme bija nonākt pie kaut kā tāda, uz ko es gribētu skatīties vismaz pāris gadus, un šobrīd rezultāts man patīk. Kā jau gada sākumā, formulēju savus izaicinājumus (un man jau tagad šķiet, ka es esmu pārāk ieskrējusies). Šogad pilnīgi negaidīti (kā gan man viss tā negaidīti notiek 🙂 ) esmu sākusi lasīt pēc teritoriālā principa – janvārī bija skandināvi, bet februārī vecā, labā Anglija. Nezinu, kur tas mani novedīs, bet vispār man patīk pārmaiņas labad ilgāku laiku izjust viena reģiona rakstnieku stilu.

Februārī domāju par vērtēšanas sistēmu. No vienas puses, man patīk, ja grāmatu aprakstos autori beigās pievieno vērtējumu ciparos, nu tur 7 no 10 vai 4 no 5, īpaši ērti tas ir tad, ja netīšām iebrien kādā svešā blogā un ātri gribi noskaidrot, vai ar autoru sakrīt gaumes. No otras puses – man pašai tas vienmēr ir sagādājis grūtības, jo es vienkārši nespēju ielikt piecas zvaigznītes detektīvam, kuru otrreiz noteikti nelasīšu, jo tas nozīmētu to vienādot ar kādu meistardarbu, kas pārlasāms ne reizi vien. Tai pašā laikā savā žanrā detektīvs varbūt patiešām būtu pelnījis tās piecas zvaigznītes. Tā nu es Goodreads mokos ar vērtēšanu. Nesen piereģistrējos kino forumā Letterboxd – tur situācija ir vieglāka, jo drīkst piešķirt arī puszvaigznīti.

Marta sākums man ir pagājis rakstot par iepriekš izlasīto, kā arī pievēršoties 8. marta tēmai. Šogad es biju izdomājusi palasīt žurnālus un pārdomāt lietas, kas tajos tiek prasītas no Latvijas sievietēm. Traki slidens temats, es jums teikšu, nākamgad noteikti drošāk būs rakstīt par afgāņu meiteni, kura gribēja mācīties, bet viņai iešāva galvā vai par to, ka šogad ASV atļāva sievietēm dienēt kaujas vienībās. Šodien (14. martā) atkal “Ievā” tiek jautāts Ilzei Jurkānei: “Vai jūs apzināti sevī kultivējat sievišķību?” Kāpēc nākamā lapā intervijā māksliniekam Fišeram netiek jautāts, vai viņš apzināti sevī kultivē vīrišķību? Ja grib sirsnīgi pabesīties, tad raksts “Sievišķības meklējumos” ir tieši tam domāts: tiešām, kāpēc meitenēm skolā eksakto zinātņu vietā netiek mācīti “sievišķie spēka centri”? Paziņojums, ka “emocijas un spēja tās pārvaldīt ir dabas dāvana sievietei, vīriešiem tā nepiemīt” man vienkārši liek kļūt par agresīvu vīriešu tiesību aizstāvi… bet OK, par šito jābeidz, jo man te galu galā ir grāmatu blogs.

via shpilenok.livejournal.com

via shpilenok.livejournal.com

Ar savu pēdējo aprakstīto grāmatu es iekāpu kuģī un aizbraucu no Liverpūles uz Ņujorku, kas nozīmē, ka turpmākās divas nedēļas es dzīvošos pa Amerikas kontinentu – kaut kas par mīlu un sievietēm, kaut kas no dzimtes studijām, kaut kas no iekavētā plauktiņa. Aprīlī man zīmējas Itālija un itāļi un kaut kas garšīgs. Jācer, ka tobrīd jau pilnā sparā kokos ritēs dzīvības sulas, ritināsies jaunās lapiņas un raisīsies pumpuri, bet cilvēks būs izstaipījis savus iestāvējušos kaulus un kļuvis možs un rosīgs 🙂 !

Advertisements