Anna Munthe Norstedt. Still Life with Spring Flowers (1892)

Anna Munthe Norstedt. Still Life with Spring Flowers (1892)

Nesen komentāros Diāna man jautāja, kā es orientējos grāmatu piedāvājumā un kur es tās visas ņemu. Sākumā man šķita, ka nekā īpaši jau es neorientējos, kā jau visi ar karti un kompasu sekoju savām vēlmēm veikalā, bibliotēkā un internetā. Tomēr Lasītāja mani pamudināja izklāstīt savu necilo pieredzi plašāk, un var jau būt, ka tiešām kādam noder.

Domāju, ka lielu daļu, ja ne visus, cītīgos lasītājus laiku pa laikam grāmatu plauktu priekšā piemeklē frustrācija. Ar to es domāju tādu izmisīgu stāvokli kā: “nekas man vairs nepatīk”, “pats nezinu, ko es gribu”, “gribu lasīt visu uzreiz” utt. utml.  Pirms es sāku apkopot savas lasīšanas domas emuārā, tāda situācija man bija diezgan regulāra un savā ziņā lasāmā izvēles grūtības bija pierasta lieta. Neteikšu, ka šobrīd manas izvēles mokas būtu būtiski mazinājušās, jo problēmas ir izlasīt visu gribēto, tomēr bezmērķīga un izmisīga klimšana pa veikalu vai bibliotēku ir beigusies, jo iekāroto grāmatu es atrodu ātri un pēc tam nododos grāmatmīļa klusajam prieciņam – parakņāties pa plauktiem, meklējot noslēptus dārgumus.

Domāju, ka pirmais solis lielākais skaidrības iegūšanai grāmatu izvēlē būtu atbilde uz jautājumu – ko īsti es gribu lasīt? Cilvēku vēlmes var būt ļoti dažādas – kāds vēlas izlasīt visas tās grāmatas, kuras “vajadzētu” izlasīt, kāds ir iemīļojis noteikta žanra grāmatas, vēl citam šķiet, ka obligāti ir jābūt lietas kursā par visu jaunāko literatūru, bet vēl kādam ir vienkārša vēlme izklaidēties.  Daudzlasītāji pārsvarā šīs lietas miksē, jo nav jau iespējams apvaldīt savu ziņkārību un iebāzties pat tādā lauciņā, par kuru jaušams – nebūs lāgā. Es sāku ar to, ka atradu vairākus sarakstus, kurus veidoja “must-read” grāmatas (var apskatīt augšējā joslā zem “Grāmatlistēm”). Daļu no sarakstu grāmatām es gan biju jau lasījusi, bet bija arī tādas, par kurām es nezināju neko. Divarpus gadu laikā no sarakstiem esmu izlasījusi apmēram 30 grāmatas, un savu reizi tie ir palīdzējuši apjukuma brīdī izvēlēties lasāmo. Protams, tādu sarakstu angliski runājošā pasaulē ir gana daudz – varētu vēl pieminēt kaut vai The Guardian the top ten books vai grāmatu 1001 Books You Must Read Before You Die. Šādus sarakstus var atrast arī konkrēta žanra cienītāji, piemēram Top 100 Science-Fiction, Fantasy Books. Sarakstiem gan ir viens liels mīnuss – tie pārsvarā atspoguļo tikai vienas pasaules daļas viedokli, un ārpus sarakstiem paliek daudz labas literatūras, kas angliski runājošā vidē nav populāra.

Kādā brīdī es atklāju, ka man patīk lasīt grāmatas pa tēmām, piemēram, par vampīriem vai Franču revolūciju, vai gadalaikam atbilstoši. Lai piemeklētu grāmatas, es rakņājos pa izlasēm, ko veidojuši citi grāmatu entuziasti, pārsvarā iekš Goodreads vai Livelib.ru. Regulāri lasu krievu lasītāju kopienu chto-chitat.livejournal.com un bookmix.ru. Tā nu ir sanācis, ka dažādus portālus angļu valodā es vairāk izmantoju informācijai, savukārt ar krieviski lasošajiem man ir līdzīgākas gaumes, kā arī viņu aprakstītās grāmatas bieži ir nezināmas angļu pasaulei.

Protams, ka agri vai vēlu, lasot citu domas par izlasīto, pievēršu uzmanību iepatikušos recenziju autoriem un sekoju viņu pārdomām arī tālāk. Ja man ar kādu lasītāju sakrīt domas par grāmatām (te labi noder Goodreads opcija compare books), tad ir vērts paskatīties, kas vēl ir viņa mīļāko grāmatu sarakstā. Diemžēl man nav sanācis, ka kāds reāls, pazīstams cilvēks būtu ieteicis tādu grāmatu, no kuras es būtu bijusi sajūsmā (jo pārsvarā es esmu tā, kura uzmācas ar grāmatām apkārtējiem), tādēļ vados pēc virtuālo grāmatdraugu ieteikumiem.

Lai sekotu grāmatām, kuras tiek izdotas Latvijā, izmantoju Nacionālās bibliotēkas izdoto biļetenu Latvijas jaunākās grāmatas, kas iznāk divas reizes mēnesī. Te var ieraudzīt ne tikai daiļliteratūru, bet arī interesantus jaunumus, kuri netiek plaši reklamēti vai grāmatnīcās ir kautrīgi noslēpušies, tai skaitā dažādus autorizdevumus un novados izdotās grāmatas. Protams, ka apskatu arī grāmatu reklāmas dažādos preses izdevumos un šo to sadzirdu pa Latvijas radio, tomēr neteikšu, ka tas mani daudz ietekmē. Daudzas recenzijas latviešu presē no mana viedokļa ir pārāk virspusējas vai pat vāji slēpti reklāmas raksti.

Nuria Feijoo. Running between books

Nuria Feijoo. Running between books

Īsi par grāmatu ieguves vietām. Pirmajā vietā, protams, ir bibliotēkas, un manā gadījumā tās ir Rīgas Centrālās bibliotēkas filiāles. Nesen lasīju interviju ar vienu pensionētu skolotāju, kura žēlojās, ka grāmatas ir dārgas, bet bibliotēkās viņa nevar nosēdēt. Pilnībā viņai nepiekrītu, jo grāmatas izsniedz uz mājām, un īstenībā man nav nekādas vajadzības pirkt visu to, ko es izlasu (daiļliteratūru jau nu noteikti nē). Mans dzīvoklis nav no gumijas, un pati neesmu oligarha sieva, tādēļ grāmatu iepirkumi ir limitēti. Nenoliegšu, ka gadās “norauties”, bet tad es cenšos pirkt literatūru, kas nav pieejama bibliotēkās, interesantus non-fiction, kā arī jau pārbaudītus rakstniekus. Latviešu grāmatas pērkot, es sekoju atlaidēm grāmatnīcās un pēc iespējas eju uz grāmatu izstādēm. Regulāri aizstaigāju uz antikvariātu “Planēta” Lāčplēša ielā, tomēr bieži tur iet nevaru, jo vienmēr kaut ko nopērku 🙂 Ja kāroto grāmatu nav iespējams atrast bibliotēkā, izmantoju arī i-book, pieredze ir tikai pozitīva.

Grāmatas krievu valodā (ja nav atrodamas internetā) meklēju grāmatnīcu tīklā “Polaris”, “Intelektuālā grāmata” Barona ielā, lielajā veikalā Jēzusbaznīcas ielā. Grāmatas angļu valodā līdz šim es pirku bookdepository.com, tomēr pēc tam, kad to nopirka amazone, cenas vairs nav tik simpātiskas; pēc vecākām grāmatām ieeju Robert’s Books Dzirnavu ielā. Faktiski jau nav iespējams uzskaitīt visas vietas, kur mani atrod grāmatas, te es dalījos tikai ar gadiem iestaigātām takām.

Tas bija tāds ātrs pārskrējiens pa tēmu, varbūt kāds uzzināja kaut ko jaunu. Pilnīgi noteikti es kaut ko būtisku aizmirsu. Labprāt uzklausīšu citu orientierus grāmatu izvēlē un ieguvē 🙂