Rozamunda Laptone. Vēstule māsai / no angļu val. tulk. Liāna Niedra. – Rīga: Kontinents, 2012. (Rosamund Lupton. Sister. 2010)

Masa.cdrLaptones grāmatu es biju manījusi pazibam angļu emuāros, kas nav nekāds brīnums, jo gan britiem, gan amerikāņiem tā kļuvusi par bestselleri. Uz vāka pat uzlikts paziņojums, ka Laptone ir jaunā Dafne di Morjē. Teikšu pieticīgi – līdz di Morjē Laptonei vēl ir ļoti tālu. Romānu es izlasīju ātri, bet beigās paliku vīlusies.

Vecākā māsa Beatrise dzīvo ASV un ir kārtīga, atbildīga būtne, kas saderinājusies ar neinteresantu, bet drošu puisi; jaunākā māsa Tesa dzīvo Anglijā, studē mākslas koledžā un, pēc vecākās māsas domām, ik pa laikam uzvedas vieglprātīgi. Abu māsu vecāki ir šķīrušies, bet ģimenes lielā sāpe ir mirušais brālītis, kuram bija ļauna, iedzimta slimība. Kādu dienu Beatrise saņem zvanu no mammas, ka Tesa nav atrodama, un tad nu viņa traucas no ASV uz Londonu, lai uzsāktu meklējumus. Tesu atrod, protams, mirušu un tad nu būtībā visu grāmatu Beatrise meklē vainīgo, pie viena neaizmirstot visā vainot arī sevi.

Autore esot gribējusi uzrakstīt grāmatu par māsu mīlestību, tādēļ apzināti nav koncentrējusies uz detektīvlīniju. Jautājums: kāpēc tad vispār vajadzēja krāmēties ar krimiķi? intrigai? lai piesaistītu plašāku publiku? Tai daļai, kas veltīta māsu emocionālajām attiecībām, nav ne vainas, savukārt detektīvs galīgi nepārliecina, finālā pat izgāžoties kā veca sēta. Sēdēšana uz diviem krēsliem vienlaikus sanāk retam rakstniekam un diez vai debijas romāns būtu tam piemērots. Bez tam autorei labpaticis iepīt ģenētiķus un jaunākos medicīnas panākumus gēnu inženierijā (aha, vecais ceļš uz elli, kas bruģēts ar labiem nodomiem), kas, šķiet, viņai pašai ir diezgan tāla tēma. Tai pašā laikā jāatzīst, ka Laptone raksta raiti un romāns lasās ļoti ātri, plašai publikai tas ir paticis.

Pludmalei un ātrai izklaidei noderēs, vairāk nekādas dziļās atziņas man neradās. Varu pateikt vismaz paldies izdevniecībai par grāmatas noformējumu, jo šabloniskās “Kontinenta” grāmatu vāku meitenes “tagad es esmu laimīgā – izlasi šo grāmatu un tu arī tāda kļūsi” ir aizvietojis mēģinājums kaut minimāli vēstīt par grāmatas noskaņu (angļu vāks gan ir daudz piesaistošāks, es pat varētu grāmatu nopirkt).

Advertisements