apple-bookTā kā es tāpat vienmēr apskatos, kas jauns iznācis latviešu valoda, manā galvā dzima doma, ka sev interesantāko es varētu arī ierakstīt emuārā. Un tā – reizi mēnesī ļoti subjektīvi par jaunākajām grāmatām.

LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts uzsāk sēriju “Kritikas bibliotēka”, kurā “paredzēts izdot latviešu literatūras pētniecībai nozīmīgu kritiķu recenzijas un rakstus, kuri līdz šim izkaisīti laikrakstu un žurnālu lappusēs un ne ikreiz viegli un ātri pieejami”. Pirmā šai sērijā iznāk kritiķes Intas Čaklās grāmata “Kas dzīvo vārdos: raksti par literatūru”.  Otra interesantā grāmata latviešu literatūrzinātnē ir R. Blaumaņa memoriālā muzeja “Braki” vadītājas Annas Kuzinas grāmata “Blaumanis tuvplānā” (Madris), acīmredzot izdota pieskaņoti Blaumaņa jubilejai, bet tādēļ ne mazāk interesanta (vismaz man, pēc Volkovas monogrāfijas izlasīšanas).

No latviešu biogrāfijām maijā iznāca Vitas Jaunzemes “Mana mamma – Dieva lutekle” (Zvaigzne ABC) – vienmēr šķitis, ka Inese Jaunzeme ir stipra, interesanta personība, būtu interesanti uzzināt par viņu kaut ko vairāk.

Tulkotās literatūras lauciņā jāatzīmē, ka Latvijas izdevniecības ir sākušas izdot tās grāmatas, kuru tulkošanai 2012. gada vasarā tika saņemts ES finansējums. Tātad:

Ugresica_RaganaIzdejaOluUgrešiča, Dubravka. Ragana izdēja olu (Jānis Roze), no horvātu valodas tulkojusi Anete Simanovska. Pēdējoreiz kaut kas no horvātiem latviski tika izdots pirms gadiem četrdesmit, un tas pats tulkots no krievu valodas, kaut vai tādēļ vien tas būtu interesanti;

Šafaka, Elifa. Četrdesmit vārtu uz mīlestību (Zvaigzne ABC), no angļu valodas tulkojusi Tamāra Liseka. Kad sarakstā ieraudzīju turku rakstnieci, biju stipri ieinteresēta – kurš tad pie mums beidzot tulkos no turku valodas? Diemžēl (vai par laimi) Šafaka raksta angliski, tādēļ jaunu tulkotāju atklāt nesanāca;

Bārnss, Džūljens. Beigu izjūta (Zvaigzne ABC), no angļu valodas tulkojusi Ieva Lešinska. Bārnss latviešu lasītājiem jau ir pazīstams, par šo darbu viņš dabūjis Bukeru. Sibilla un Sīzifs jau paspējuši šo darbu izlasīt angliski, bet Ms Marii arī latviski.

No tulkotajiem darbiem vēl jāpiemin, ka iznācis Edvarda Vitmora Jeruzalemes kvarteta trešais romāns “Nīlas ēnas”, no angļu valodas tulkojusi Māra Poļakova. Lūk, visu laiku šķiet, ka šis dīvainais spiegu romāns turpinājumos man varētu patikt, bet pagaidām var izlasīt Sibillas atsauksmi par pirmajām divām grāmatām.

Beidzot latviešu valodā ir izdots Roberta Lūisa Stīvensona “Doktora Džekila un mistera Haida dīvainais stāsts” (J.L.V.), no angļu valodas tulkojusi Māra Kaļva. Tā ir īsta mistika, ka latviski jau pasen ir iznākuši Stīvensona dēku romāni (Bagātību sala, Katriona, Nolaupītais, Melnā bulta), bet slavenais īsromāns bija palicis netulkots. Mana atsauksme, lasīju angliski.

Man pārsteigums bija Oskara Vailda dzejoļu krājums “Gredzens un dūja” (Daugava), no angļu valodas tulkojusi Dagnija Dreika, jo nemaz nezināju, ka Vailds ir rakstījis arī dzeju.

2009. gadā “Jumava” izdeva Maikla Talbota “Hologrāfisko visumu”, kas tobrīd Latvijā kļuva par bestselleru. Es šo grāmatu izlasīju, padomāju, bet manu dedzību stipri mazināja fakts, ka grāmata oriģinālā ir izdota pasen – 1991. gadā, bet var jau būt, ka tādas idejas nenoveco. Šobrīd ir izdots vēl senāks Talbota darbs “Viņpus kvantiem” (Jumava), no angļu valodas tulkojusi Inta Čerņavska.

Vēl viens darbs uz robežas starp mistiku un zinātni ir Ebena Aleksandra grāmata “Debesu valstības pieradījums: neiroķirurga ceļojums aizsaulē” (Avots), tulkojusi Dzintra Kalniņa. Iespējams, ka tiem, kam bija interesantas Maikla Ņūtona grāmatas, arī Aleksandra grāmata raisīs interesi, es pati vēl padomāšu.

asinsz---.inddKā obligāti izlasāmo literatūru es sev varētu atzīmēt Timotija Snaidera “Asinszemes: Eiropa starp Hitleru un Staļinu” (Jumava), no angļu valodas tulkojusi Ieva Lešinska. Ceru uz jaunu, 21. gadsimta skatījumu uz notikumiem un cilvēkiem, kas izraisīja Otro pasaules karu.

Advertisements