Dobraja1

Inta Dobrāja. Ar sveci (2000)

Vīrs miegā muti ver un krāc,

Bet kaktā gaida slotas kāts.

Kur tas reiz auga, mežs tik zaļš,

Un mežā mīļā svilpiens skaļš.

Vīrs miegā savu ēnu skauj.

No gultas sievu svilpiens rauj –

Kas dienai liegts, šai naktij ļauts,

Tā samta kurpēs kājas mauc.

Tā vara saktu sprauž pie krūts

Un smieklus valda, dziesmu dūc:

“Ai, vīri, sievas uzmaniet.

Reiz gadā brīnumpuķe zied.

Reiz gadā aizmirst sievas prāts,

Kas šai, kas citai pielaulāts.

Kas cieti guļ, to apzagt zin

Tie, kas pār sētu ogas šķin…”

Uz slotas kāta jājiens jauks.

Dobraja2

Inta Dobrāja. Ar vainadziņu (1992/2001)

Mirkst saldā rasā griķu lauks.

Bez laika grieze vārpas griež,

Bez ziņas mīlē sirds un cieš.

Cik krāsu Jāņu vainagam?

Cik skūpstu lūpām devīgām?

– Laiks Jāņu naktī dārgs un īss,

Kas skūpstus ņem, tas neskaitīs.

… Rīts bērzos krīt, un bērzi deg.

Lās rasa. Ēnas vējā bēg.

Vīrs būdā muti ver un krāc.

Uz sliekšņa nomests slotaskāts.

Bet sieva roku liek uz krūts

Un raudas valda, dziesmu dūc:

“Par agru gailis sauli sauc,

Par īsu laiks, kas laimei ļauts… “

Mirdzas Bendrupes balāde “Raganas Jāņu nakts” no dzejoļu krājuma “Dzīvība”(1937)

Advertisements