apple-bookDziesmu svētki aizripinājušies, atstājot aiz sevis daudz pozitīvu emociju un patīkamu atmiņu. Grāmatplauktā piemiņai (un arī turpmākai praktiskai lietošanai) varēsim ielikt Latvieša lielo dziesmu kladi (izdevusi Mūzika Baltika), kurā apkopotas 360 dziesmas. Būtu vēl labi tās visas iemācīties 🙂 !

Jau kādu laiku grāmatnīcās ir nopērkama apgāda “Jānis Roze” izdotā Eiropas literatūras vēsture”, kura ir tulkota no franču valodas un sola iepazīšanos “ar Eiropas literatūras vēsturi sistemātiskā un strukturētā veidā“. Pagaidām es vēl domāju, vai tāda grāmata man ir vajadzīga savā īpašumā – tā ir gana dārga un bieza (gandrīz 1000 lappuses), kā arī Vīķe-Freiberga recenzijā (žurnāls “Ir” 2013. g. 6. jūnijs) norāda, ka “tiecoties uz aptverošu plašumu un tematisko pilnību, neizbēgami ir bijis jāupurē dziļums un konkrētība.” Tomēr ar visām nepilnībām tas varētu būt vērtīgs informācijas avots.

Izdevniecība “Jumava” ir izdevusi vairākas biogrāfiskās grāmatas, kādas man vienmēr ir paticis lasīt.

Vispirms jāmin žurnālistes Līgas Blauas krājums “Dzīves stāsti” (Jumava), kurā apkopoti agrāk presē publicētie raksti par rakstniekiem un aktieriem. Visticamāk, ka šis krājums nepretendē uz dziļu daiļrades analīzi, tomēr Blauas rakstīto žurnālos es vienmēr esmu lasījusi ar interesi.

Bijusī aktrise Mudīte Šneidere ir uzrakstījusi kārtējo grāmatu par Latvijas teātra mākslinieku – “Lilita Bērziņa. Dēļ tavu acu liesmām” (Jumava). Uz Šneideres grāmatām es skatos ar diezgan lielām aizdomām (jo atmiņas par aktrisi Antru Liedskalniņu viņa varēja atstāt nepublicētas), tomēr Lilitas Bērziņas personība mani ir valdzinājusi vēl kā bērnu, kad nezin kāpēc man ļoti patika lasīt Hausmaņa monogrāfiju “Lilita Bērziņa” (laikam jau dēļ tām izteiksmīgajām bildēm un smukajām kleitām).

Par godu rakstnieka Ērika Hānberga nesenajai jubilejai ir izdota Andžila Remesa grāmata “Nezināmais Hānbergs” (Jumava). Hānbergs ir oriģināls un dzīvesgudrs latviešu rakstnieks, domāju, būs vērts palasīt.

Imanta Ziedoņa jubilejas gadā tiek izdotas un pārizdotas viņa grāmatas: “Zvaigzne” ir pārizdevusi gan “Epifānijas”, gan “Kurzemīti”, gan no jauna izdevusi Lijas Brīdakas sakārtotu veltījumu grāmatu “Mans Ziedonis”, savukārt “Dienas Grāmata” ir laidusi klajā Imanta Ziedoņa pēdējo grāmatu, kura tapusi sadarbībā ar Aivaru Berķi “No Jāņiem līdz Murjāņiem”.

zebris_koka namaNo latviešu rakstniekiem vēl interesants man šķiet Oskara Zebra jaunais romāns “Koka nama ļaudis”, vismaz vāka dizains (autors Jānis Esītis) tāds lasīt aicinošs.

Klajā nācis Gunāra Priedes kopoto rakstu pirmais sējums, kurā “attēlots laiks no Gunāra Priedes bērnības līdz 1958. gadam. Te ir gan biogrāfijas dati, gan dienasgrāmatas un vēstules laikabiedriem, gan arī daiļrades paraugi – tēlojumi, raksti, runas, arī pirmās lugas – “Jaunākā brāļa vasara”, “Lai arī rudens”, “Normunda meitene” un “Pozitīvais tēls“. Priede gan tagad ir nedaudz piemirsts, bet daudziem par viņa lugām Jaunatnes teātrī joprojām ir mīļas atmiņas.

Ja runā par literatūrzinātni, tad ieraudzīju, ka ir aizstāvēts interesants doktora darbs: Linda Kusiņa “Sieviešu jautājums un sievietes tēls latviešu rakstniecībā 1870-1920”. Lūk, ko es varētu kaut kur izmakšķerēt un nākamgad uz 8. martu izlasīt 🙂

Leona Brieža dzejolis "Dievgosniņa"

Leona Brieža dzejolis “Dievgosniņa”

Ar savu formu mani piesaistīja Leona Brieža dzejoļu krājums “Mariagrammas” (Neputns), kuri tiek raksturoti kā vizuālie dzejoļi – tāds dzejas krājums Latvijā esot pirmo reizi.

Iespējams, ceļojumu aprakstu cienītājus ieinteresēs, ka pārizdota pretrunīgi vērtētā Herberta Cukura grāmata “Mans lidojums uz Gambiju” (izdevis Herberta Cukura piemiņas fonds). Savukārt, novadpētniekus un Rīgas vēstures mīļotājus iepriecēs Andra Caunes “Rīgas Latgales priekšpilsēta pirms 100 gadiem: priekšpilsētas ielas, celtnes un iedzīvotāji 20. gs. pirmās puses atklātnēs” (Latvijas vēstures institūta apgāds) (jau ir iznākušas grāmatas “Rīgas vecpilsēta pirms 100 gadiem”, “Rīgas Pārdaugava pirms 100 gadiem”, “Rīgas Ziemeļu priekšpilsēta pirms 100 gadiem”).

Jau agrāk, pavasarī iznākusi, bet tikai tagad manis pamanīta ir Andra Rubeņa “Varas politika Senajā Romā: pilsoņu kopiena, reliģija, tiesības, valsts” (autora izdevums). Iespējams, ka tieši šobrīd ir vajadzīga grāmata par “varas sagrābšanu, tās noturēšanu un nostiprināšanu visiem iespējamajiem līdzekļiem“.

Šoreiz sanācis, ka gandrīz visas apskatītās grāmatas ir latviešu autoru radītas – tas nebija tīšām, nevienu ārzemnieku speciāli neizmetu. Nekas, gan jau nākammēnes bilde būs cita.

Advertisements