S.E.Martin Summer reading

S.E.Martin. Summer reading

Šorīt atvērās debesis, un lietus šaltis pārvērta pilsētas ielas par urgām, strautiņiem, tērcēm, pār kurām neveikli lēkāja pārsteigtie kājāmgājēji, cenšoties balansēt ar lietussargiem rokās. Bija slapji, bet jautri, un uz brīdi nemaz nešķita dīvaini, ka cienījamas kundzītes ir novilkušas smalkās kurpes un plakšķina pa pilsētas centru ar basām kājām. Dzīve piespiež piemēroties.

Vasarā domas staigā visādus ceļus, bet lielāko baudu tomēr sagādā laiska mākoņu meditācija, jūras viļņu vērošana, ābolu skaitīšana, puķu ostīšana un citas prātu atbrīvojošas nodarbes. Tādēļ apceres par vērtīgām tēmām šoreiz izpaliks. Gribēju vienīgi atgādināt, ka šodien sākas akcija “Tautas grāmatu plaukts”, kuras ietvaros iespējams dāvināt jaunajai Nacionālajai bibliotēkai sev nozīmīgu un īpašu grāmatu, kura tiks īpaši izvietota jaunās ēkas ātrijā.

Atskatoties uz izlasīto pēdējo divu mēnešu laikā, esmu guvusi vērtīgu blogera atziņu – ja gribas uzlabot bloga statistiku, uzrakstiet kaut ko par hokeju 🙂 Visticamākais, ka Pučes grāmatas “Slazds” apraksts ieinteresēja pat tādus cilvēkus, kuri grāmatas izmanto tikai par stutēm hokeja vārtiem, bet nu – kaut kā jau tai grāmatu lasīšanai ir jāpievilina.

Pēc Jāņiem es cītīgi sāku nodarboties ar raganu tēmu, par kuru lēnā garā biju sastādījusi garu grāmatu sarakstu. Lai arī nedabūju daļu no tām grāmatām, ar kurām gribēju tēmu uzsākt, tomēr šobrīd par raganām esmu izlasījusi 2 non-fiction (mitoloģiskā un vēsturiskā ragana), mūsdienu romānu, mistisko trilleri, 19. gs. klasiku, 20. gs. klasiku, pārīti bērnu grāmatu, vēsturisko detektīvu, fantasy, latviešu romānu – lai arī visgrūtāk nāca, bet vislielākais gandarījums ir par izlasīto zinātnisko literatūru, jo pie tās lasīšanas es jau sen vēlos atgriezties. Nu jau šķiet, ka uz brīdi raganu grāmatu būs gana. No ieplānotā saraksta es gan esmu izlasījusi kādu ceturto daļu, taču vajag iepauzēt. Tēma mani joprojām interesē, tādēļ iecerēts ir turpināt – visticamāk, ka šogad nē, bet varētu ieplānot uz nākamo Valpurģu nakti.

Сергей Кузин (1962-2009)

Сергей Кузин (1962-2009)

Ābolu sula domīgi laiž burbuli lielajā vīna traukā, lēnām pārvēršoties stiprākā dzērienā. Izskatās, ka šogad būs arī laba vīnogu raža. Trauksmaini karstā zemeņu un ķiršu iecukurošana ir pagājusi, tagad plauktos mundri saskandina marinēto gurķīšu burkas un tomāti želejā. Vasaras izskaņu vienmēr pavada garšvielu un etiķa aromāts. Šajā pārtikas vākšanā aukstajiem mēnešiem jaušas kāds atavisms, no kura tomēr grūti atteikties – patīkami taču ziemā mieloties ar paša krājumiem, lai arī pilsētas dzīvoklī ar ierobežotām uzglabāšanas iespējām tas drīzāk ir psiholoģisks, bet ne praktisks ieguvums.

Par ēdamā un dzeramā gatavošanu rakstu, jo šobrīd jau esmu nodevusies grāmatu lasīšanai par visādām garšīgām lietām, ar to nedomājot pavārgrāmatas, bet gan daiļliteratūru, kurā tā vai citādi notikumi grozās ap ēšanu (lai gan nav izslēgts, ka nepalasu arī kaut ko izzinošu). Ar foodies fiction domāju nodarboties vismaz pāris nedēļas, bet pēc tam jāatceras par šim gadam paredzētajām antiutopijām. Tālākais man ir miglā tīts, jo gribas pievērsties gan latviešiem, gan krieviem, gan spiegiem, gan Centrālāzijai. Tad jau manīs, kāds vējš lasīšanas burās iepūtīs.

Alex Stoddart. Marwne

Alex Stoddart

Es guļu mežā zem priedes, un virši visapkārt man zied;

Nav zaļā sūnā ne sliedes, kur skudras un sienāži iet.

Pār mani šūpojas zari, es pati šūpojos līdz –

Ak visuvarenie gari, cik burvīgs dzīvē dažs brīd’s!

(E. Zālīte)

Advertisements