Paul Kelley (1955) The Moonstone (2010)

Paul Kelley (1955) The Moonstone (2010)

— Kā noprotat, mums visiem iekšā ir daļiņas, kas nepieciešamas, lai ražotu fosforu. Vēl vairāk, ļaujiet jums pateikt ko tādu, ko nevienam neesmu uzticējis. Manai vecmāmiņai bija kāda interesanta teorija, viņa teica, ka, lai gan katrā no mums piedzimstot ir sērkociņu kastīte, mēs to nevaram aizdedzināt vieni paši, mums, tāpat kā eksperimentā, nepieciešams skābeklis un arī sveces palīdzība. Tikai šai gadījumā skābeklim jānāk, piemēram,no mīļotā cilvēka elpas; svece var būt jebkurš ēdiens, mūzika, glāsts, vārds vai skaņa, kas liktu sprāgt detonatoram un tādējādi aizdedzināt vienu no sērkociņiem. Kādu mirkli mēs jutīsimies spēcīgu emociju apžilbināti. Mums iekšā radīsies patīkams siltums, kas maz pamazām ar laiku zudīs, līdz nāks kāds jauns sprādziens, kas to atdzīvinās. Katram cilvēkam jāatklāj savi detonatori, lai varētu dzīvot, jo aizdegšanās, kas rodas, vienam no tiem uzliesmojot, ir tas, kas uztur dvēseli. Citiem vārdiem, šī aizdegšanās ir dvēseles barība. Ja kāds laikā neatklāj, kādi ir viņa detonatori, sērkociņu kastīte kļūst mitra un mēs nekad vairs nevarēsim aizdegt nevienu sērkociņu.

Ja tā notiek, dvēsele aizbēg no mūsu ķermeņa, tā maldās visdziļākajā krēslā, veltīgi cenšoties pati atrast barību, nezinot, ka tikai ķermenis, ko viņa atstājusi neaizsargātu, aukstuma pārņemtu, ir vienīgais, kas viņai spēj to dot.

Fragments no Lauras Eskivelas romāna “Saldi rūgtā šokolāde”, no spāņu val. tulk. Māra Rozenberga (Jumava, 2000)

Advertisements