Darrell Bush. Reflecting on Golden Pound

Darrell Bush. Reflecting on Golden Pound

Ja esat ērti iekārtojušies datora priekša, uzvilkuši siltās zeķes, “mājīgāko” džemperi, pa rokai atrodas silta dzēriena krūze, bet istabas kaktos jums uzglūn vēl nenokauti ķirbīši un kabacīši, tas nozīmē, ka rudens ir sācies (un apkure vēl nav pieslēgta). Par rudeni es priecājos vienmēr, neatkarīgi no temperatūras un nokrišņu daudzuma. Gaiss rūgteni smaržo, un koki greznojas visskaistākajās krāsās. Steidzīgie gājēji atrod laiku, lai paceltu spīdīgu kastani (vai jūs nēsajat kabatā kastani?) Rudenī nav ne pārāk auksti, ne pārāk karsti, galvenais ir pareizi apģērbties un tad jau aukstāka vēja pūsma nekaitēs. Iespējams, tieši šis kontrasts — vēsa pastaiga pa čabošām lapām un mājas siltums, kas piepildīts ar sātīgām smaržām — arī pieder pie rudens priekiem. Citi grāmatu blogeri priecājas par iespēju ar lielu tējas tasi pie rokas ieritināties zem siltas segas un iegrimt grāmatā, tomēr man tāds scenārijs ļoti ātri beidzas ar iegrimšanu dziļā snaudā (kas arī nav nekas slikts).

Rudenim piestāv dūmaka, sveces, viegla nostaļģija, iedziļināšanās sevī. Nesen izlasīju labu teicienu: “Nesalīdzini savu iekšieni ar cita ārieni”, kas ļoti labi summē garas, psiholoģiskas izrunāšanās. Tiešām, mēs taču neviens īstenībā nezinam savu patieso ārējo izskatu, tikai spoguļa iluzoro atspulgu, tieši tāpat kā nezinam līdzcilvēku iekšējo pasauli (un vice versa). Pieaugušiem cilvēkiem šī populārā rotaļa “salīdzināšanās” nes tikai kreņķus, lieku stresu, mānīgas vērtības, tomēr jāatzīst,ka brīžiem ir nežēlīgi grūti atcerēties, ka tavā dzīvē nav kaut kam jābūt tikai tādēļ, ka tas ir “visiem” cilvēkiem… bet tādēļ, ka to gribi pats.

There is a voice inside of you That whispers all day long, ‘I feel this is right for me, I know that this is wrong.’ No teacher, preacher, parent, friend Or wise man can decide What’s right for you–just listen to The voice that speaks inside.
Shel Silverstein

Šodien domāju, ka man rudenī gribētos vairāk svinamo svētku. It kā jau septembrī Miķeļa gadatirgu laiks, novembrī — Mārtiņdiena, Lāčplēša diena un18.novembris, bet oktobris, krāšņākais mēnesis, galīgi patukšs. Varbūt tādēļ pie mums tik labi iedzīvojušies Helovīni, jo cilvēkiem patīk tādi vienkārši, jautri svētki bez oficiāla, nopietna iemesla vai arī tas sen jau zudis pagātnē (piemēram, Anglijā 5. novembrī Gaja Foksa diena ar ugunskuriem un salūtu). ASV ir pavisam jauki — 5. oktobris ir Do Something Nice Day. Tādēļ svētkus mums vajag domāt pašiem: sataisīt skaistus krāsaino lapu pušķus, iedegt smaržīgas sveces, uzsildīt kādu karsto dzērienu ar garšvielām un izcept kūku. Atvadoties no savas ēdienu tēmas, ielikšu vēl vienu recepti, kura vienlaikus ir gan garšīga, gan literāra: leģenda vēsta, ka krievu dzejniece Marina Cvetajeva kopā ar māsu pa vasarām dzīvoja vasarnīcā Tarusā un savus viesus cienāja ar garšīgu ābolkūku, tā radies nosaukums — Цветаевский яблочный пирог.

abolumasinaCvetajevas ābolkūka
Mīkla

1,5 glāzes miltu (aptuveni 300 g)
0,5 glāzes skāba krējuma (4 ēdamkarotes ar kaudzi)
150 g sviesta, ļoti mīksta, pakausēta
1-1,5 tējkarotes cepamā pulvera
Mīklai ir jāsanāk mīkstai, drusku ķēpīgai, tādu nerullē, bet izliek formā ar rokām.
Pildījums
4 vidēji āboli, vislabāk ir skābie antonovkas. Ābolus sakasa ar dārzeņu mizojamo iekš formas, kas izklāta ar mīklu.
Krēms
glāze krējuma, viena ola, glāze cukura (var ņemt daļēji brūno), 2 ēdamkarotes miltu – visu saputo ar dakšiņu un pārlej āboliem.

Cep 180 grādos apmēram 50 minūtes.

Piebilde: jo saldāki āboli, jo mazāk cukura liek krēmam. Ābolus noteikti sašķēlē ar kasāmo, tā sanāk čaganāks pildījums!

***

via daramuscat.com

via daramuscat.com

Rudenī lasāmo grāmatu izvēlei sākumā pievērsos nopietni: apskatīju savus izaicinājumus, saplānoju, kas vēl jālasa. Sanāca daudz. Tad vēl Bookworm Bitches rudens izaicinājums un godīga doma pievienoties oktobrī Ms Marii R.I.P. VIII izaicinājumam (Mystery. Suspense. Thriller. Dark Fantasy. Gothic. Horror. Supernatural). To visu, protams, var apvienot un savienot, bet realitātē es sajutu akūtu nepieciešamību pēc kādas ātri lasāmas un aizraujošas grāmatas, kas šobrīd ir rezultējies secinājumā: ieberzties arī vajag mācēt. Nekas, sliktas grāmatas ir domātas tam, lai lasītājs zinātu, kā tās atšķiras no labām, bet par to vēlāk uzrakstīšu.

Šī brīža gada plāns: līdz novembra vidum lasīt distopijas, R.I.P. VIII tematikai atbilstošas grāmatas un šo to atvieglotu no Bookworm Bitches izaicinājuma. Novembra otro pusi gribētu pavadīt latviskās noskaņās, bet decembri veltīt pasaku tēmai.

Lai jums skaists rudens!

 

Advertisements