Jahaziel Minor. Reading

Jahaziel Minor. Reading

Ču karalistē kāds zaglis nokļuva armijā pie ģenerāļa Dzifa. Karavadonis bija izslavēts par māku pilnībā izmantot savu kareivju spējas.

Pēc kāda laiciņa Ču uzbruka Cji karalistes karaspēks. Dzifa karavīri devās pretuzbrukumā, taču pretinieki trīs reizes viņus atsita. Ču stratēģi lauzīja galvas, ko darīt tālāk, bet ienaidnieka spēki tikmēr kļuva arvien stiprāki.

Tajā brīdī pieteicās zaglis un lūdza, lai ļaujot viņam pielikt roku Ču aizsardzībai. Ģenerālis izpildīja zagļa lūgumu.

Tajā naktī zaglis ielavījās Cji nometnē, iegāja ienaidnieku ģenerāļa teltī un noņēma gultas aizkarus. Nākamajā rītā Dzifa ar īpašu sūtni aizsūtīja aizkarus atpakaļ, klāt pielicis zīmīti, ka tos atraduši karavīri, lasot malku ugunskuram.

Nākamajā vakarā zaglis aiznesa Cji ģenerāļa spilvenu. Kad atausa rīts, to nosūtīja atpakaļ ar līdzīga satura vēstuli.

Trešajā naktī zaglis izvilka ģenerālim no matiem nefrīta matadatu. Nākamajā rītā to nogādāja atpakaļ Cji karavadonim.

Tajā dienā Cji ģenerālis sasauca savus virsniekus.

— Vēl viena nakts, — viņš tos brīdināja, — un viņi aiznesīs manu galvu! — Karavīriem pavēlēja nojaukt nometni un atgriezties mājās. Tas rāda, ka cilvēka prasme nevar būt ne sevišķi lietderīga, ne pārāk samaitāta vai sīka. No svara ir tikai tas, kā jūs to liekat lietā. Kā teicis Laodzi, slikto var izmantot kā izejvielu labajam.

Fragments no Bendžamina Hofa grāmatas “Pūka Dao” (apgāds “Alis” (2005) no angļu val. tulk. Ingus Josts)

Advertisements