ZsvetkiJau atkal gads ir apmetis kūleni un jālūko pēc dāvanu maisa! Ļoti labprāt pagājušogad saņēmu dāvanā virtuālās grāmatas, visas vēl  neesmu gan izlasījusi, bet noteikti to izdarīšu. Pati šogad diezgan nopietni pārdomāju, ko gan lai uzdāvina tiem, kas pieteicās uz dāvanām — dažam paspēju izdomāt pat vairākus variantus. Ceru, ka nebūs galīgi garām. Tātad, alfabēta kārtībā:

Asmo jeb Ints. Ievēroju, ka Asmo ir izlasījis biezu grāmatu par krusta kariem un paziņoja, ka krusta kari viņu ir interesējuši vienmēr. Tādēļ dāvinu viņam nupat iznākušo Tīts Aleksejevs “Svētceļojums: stāsts par Pirmo krusta karu” (tulk.no igauņu valodas, izdevis “Mansards”).

Evijai, kura ir  domīgi pieklususi, uzdāvināšu nelielu, bet interesantu Regīnas Ezeras grāmatu “Pie klusiem ūdeņiem” — pieci stāsti par vienu notikumu.

Ilzei no Vannā ar grāmatu (nezinu gan vēl īsti lasīšanas gaumi, bet Goodreads papētīju 🙂 ) — tā kā viņai arī patīk Alexander McCall Smith, eksperimentāla kārtā uzdāvināšu Nicholas Dreyson “A Guide to the Birds of East Africa” (kas nav putnu rokasgrāmata).

Lasītājai, kura sūdzējās par zaudēto lasīšanas modžo, man ir padomā divas grāmatas, kurām abām ir saistība ar Spāniju, bet izvēle būs atkarīga no izvēlētā terapijas veida: smagā artilērija Migels de Unamuno “Migla” vai bezpilota lidaparāts Kriss Stjuarts “Pāri citroniem. Optimists Andalūzijā”.

MsMarii, kura neļāva nogrimt jaukai dāvināšanas tradīcijai, pēc pārdomām tomēr dāvināšu kaut ko no latviešu autoriem. Izvēlējos Zigmundu Skujiņu un viņa “nemierīgo” romānu “Miesas krāsas domino”, kura izdošanas gads (1999.) vēl iesprūk latviešu lasīšanas izaicinājumā. Ja nu tas ir lasīts, tad jebkurš cits Skujiņa romāns vai stāstu krājums ir lasīšanas vērts.

Sibillai nav viegli kaut ko uzdāvināt, jo viņa (kā jau kārtīga sibilla) klusu un viltīgi vienmēr kaut ko maliņā tamborē lasa (un nez cik grāmatu kalni jau nav apgūti). Tomēr riskēšu — tā kā viņai bija vēlme pēc nīgrām ģimenes sāgām, dāvināšu Selmas Lāgerlēvas Lēvenšeldu triloģiju (Lēvenšelda gredzens ; Šarlote Lēvenšelde ; Anna Sverda).  Kā rezerves variants man ir Džozefs O’Konors. Jūras zvaigzne — jo šogad blogā par to parunājām un man tā tiešām šķiet laba grāmata.

Sīzifam, par kur man ir radies iespaids, ka patīk tāda pamatīga Eiropas literatūra — Heinrihs Bells “Biljards pusdesmitos”.

Spīganai, kurai patika Kīzija “Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu”, dāvinu grāmatu par radniecīgu tēmu Einars Maurs Gudmundsons “Visuma eņģeļi”.

Priecīgu un jauku lasīšanu no šiem svētkiem līdz nākamiem!

Advertisements