2014. gads jau ieskrējies braucienam gada garumā, bet vēl jāatskatās, kas labs pievienojies grāmatu pulciņam gada nogalē. Vairāki izdevumi tā vien prasījās iekāpt Ziemassvētku vecīša dāvanu maisā.

Naudas_laiki_LatvijaPieņemu, ka, latam aizejot pagātnē, daudzi jau saņēmuši  dāvanā (vai kā “Latvijas Avīzes” abonenti) Latvijas Nacionālā vēstures muzeja numismātikas speciālistu Kristīnes Ducmanes un Andas Ozoliņas sagatavoto grāmatu Naudas laiki Latvijā (Lauku Avīze), kas stāsta par naudas vēsturi Latvijā no pašiem senākajiem laikiem. Grāmatas faktoloģisko vērtību ceļ pie atsevišķām tēmām izveidotās pamatīgas faktu tabulas, kas palīdz ne vienmēr viegli iegaumējamo informāciju par naudas vēsturi dažādos posmos sistematizēt.

Apgāds “Zvaigzne ABC” ir izdevis klasisku lielformāta uzziņu grāmatu ar bildēm Latvijas 100 skaistākās vietas. Šī grāmata aizved lasītājus aizraujošā ceļojumā pa mūsu zemes skaistākajām, interesantākajām un iedvesmas bagātākajām vietām. Gan jau, ka katram no mums ir sava skaistākā Latvijas vieta, bet vienmēr ir patīkami atklāt vēl kādu jauku dzimtās zemes stūrīti un ieplānot vasaras izbraucienu.

Kā gards kumoss visiem Umberto Eko cienītājiem ir iznācis jauns Daces Meieres tulkojums  — Ķēniņienes Loanas mistiskā liesma(Jānis Roze). Šī ir devītā Eko grāmata latviešu valodā, sarakstīta 2004. gadā, un stāsta par kādu 60-gadīgu grāmatu antikvāru, kurš pēc triekas pūlas atcerēties savu dzīvi. Asmo atsauksme šeit.

Latviski iznākusi jauna grāmata vēl vienam mūsdienu klasiķim — Salmanam Rušdi. “Lūka un dzīvības uguns” (Atēna) ir nosacīts turpinājums grāmatai “Hārūns un stāstu jūra”, un Lūka ir Hāruna jaunākais brālis. Lirisks, vārdu spēlēm piesātināts stāsts ar spriedzes pilnu sižetu labākajās šādu stāstu par meklējumiem tradīcijās.

Izdevniecība “Omnia Mea” turpina izdot Daniela Penaka grāmatas, šoreiz pirmā grāmata  sērijā par Malosēnu ģimeni un viņu Belvilas draugiem Cilvēkēdāju paradīze. Romāns sola būt asprātīgs un smieklīgs.

Aleksejevs_SvetcelojumsUn atkal igauņi… bet šoreiz divas grāmatas par viduslaikiem. Pirmā ir detektīvs — Indreka HarglaAptiekārs Melhiors un Olevistes baznīcas noslēpums” (Zvaigzne ABC), kā saprotu, tas ir pirmais romāns sērijā par detektīvu Melhioru no 15. gadsimta. Otrā — vēsturisks romāns Tits AleksejevsSvētceļojums” (Mansards), kas lasītāju aizved līdzi Pirmā krusta kara svētceļnieku pūlim. (Asmo atsauksme šeit.) Gribētu atzīmēt, ka pirmais romāns tulkots ar Igaunijas Kultūrkapitāla tulkojumu programmas TRADUCTA atbalstu, bet otrais ar Eiropas Komisijas programmas «Kultūra» finansiālu atbalstu.

Atgriežoties pie latviešu grāmatām, gribas pieminēt Zvaigznes ABC izdoto Ineses KrūmiņasZīme. Raksts. Nozīme“, kurā autore apvienojusi savu aušanas pieredzi ar zīmju jēgas izpratni. Diez vai tuvākā laikā pievērsīšos jostu aušanai, bet senie latviešu ornamenti pēdējā laikā kļūst aizvien populārāki, iznākusi ne viena vien grāmata, kas norāda uz dziļāku interesi par tradicionālo kultūru. Šādā noskaņā iekļaujas arī Agra Liepiņa grāmata “Zīmju sargs“(Jumava), kas stāsta par slavenā Lielvārdes jostu audēja Arveda Paegles likteni, kurš bijis gan karā, gan izsūtījumā. Dzīves sparu un spēku Arveds rod senajās latviešu zīmēs, ko, atgriezies no Gulaga, ieauž savās Lielvārdes jostās.

Savu pārizdevumu ir sagaidījis arī kāds trimdas romāns — Kārlis StrazdsNāves ielenkumā“, kurš stāsta par leģionāru gaitām Kurzemē Otrā pasaules kara beigās un pirmajos pēckara gados. Uzmanību piesaistīja dīvainais izdevējs — “Hotel Kolumbs”, bet laikam jau tā gluži nebūs jauna izdevniecība, bet kādas iestādes vienreizējs veikums.

Mazliet negaidīta, bet tādēļ ne mazāk interesanta ir Latvijas Kara muzeja Pirmā pasaules kara vēstures nodaļas vadītājas Ilzes Krīgeres izveidota brošūra Labs karavīrs — paēdis karavīrs” (Latvijas Kara muzejs), kas vēsta par strēlnieku ikdienu, kura lielajās vēstures grāmatās reti tiek pieminēta. Brošūra tulkota arī angliski ” A good soldier — a satiated soldier: what the Latvan riflemen ate and drank in the First World War”.

Smolijs_Aizliegta_ticibaNo tulkotā non-fiction šoreiz divas grāmatas, viena no reliģiju vēstures plaukta, otra par tādu vēsturi, kuru dažs labs ir gribējis likt reliģijas vietā.

Pirmkārt, Ričards Smolijs “Aizliegtā ticība“(Lietusdārzs), kas pievēršas tādam kristietības novirzienam kā gnosticisms. Nezin kādēļ man tie gnostiķi tīri bieži nāk priekšā daiļliteratūras grāmatās, šeit ir solīts atklāt gnostiķu būtību un viņu gadsimtu ilgo ietekmi uz garīgām idejām.

Marks Soloņins, grāmatas “Melu tīmeklī” (Zvaigzne ABC) autors, gan nav diplomēts vēsturnieks, bet ir pārliecināts, ka par Otro pasaules karu pastāv daudzi pseidovēsturiski izdomājumi, viņa mērķis ir kritiski analizēt piedāvāto informāciju un strikti turēties pie faktiem. Pēdējā laikā tā ir tāda jauka rotaļa — meklēt  negludumus un šķirbas oficiālajā vēsturē; ja arī lasītājam ir savs viedoklis par attiecīgo tēmu, tad tas var būt diezgan interesanti. Asmo atsauksme šeit.

Tas arī šoreiz viss!

Advertisements