Илья Галкин (1860—1915) «За чтением» (1890)

Илья Галкин (1860—1915) «За чтением» (1890)

“Vēl pēc dažām klusuma pārpilnām dienām es jutu, ka nu jānāk kādai pārmaiņai, ka ilgi sirds krūtīs nevar turēties kā diegā pakārta. Un tiešām — te jau viņa bija klāt! Kādā rītā es ieraudzīju tukšos laukus apsegtus ar baltu, spīdīgu segu. Vēl aizvienam lēnām laidās lejup mīkstas pūkas un lipa man pie rokām, pie sejas, pie basajām kājām, kad izskrēju ārā. Debesis bija atkal nolaidušās pavisam zemu. Brīžam tas sakusa pat ar viszemākajiem jumtiem. Nu es nejutos vairs tik vientuļš un mazs. Gluži otrādi: nu es manīju sevī daudz siltuma un briestoša spēka.”

Fragments no Jāņa Jaunsudrabiņa “Baltās grāmatas” tēlojuma “Zem plašām debesīm”

Advertisements