Jāņi vēl nav pienākuši, bet derētu uzrakstīt par aprīlī 🙂 Šoreiz jauniznākušās grāmatiņas vācu pa vienai vien, jo liels birums nesanāca.
Vispirms par pāris kultūrvēsturiskām grāmatām.
Maijā tika atvērta vēsturnieka Ulda Neiburga grāmata “Dievs, Tava zeme deg! Latvijas Otrā pasaules kara stāsti“ (Lauku Avīze), kurā vienkop savākti pārstrādāti un papildināti 33 raksti, kas savulaik publicēti “Latvijas Avīzē” un “Mājas Viesī” (1999–2009). Grāmatā attēlotie notikumi aptver laika posmu no Vācijas un PSRS kara sākuma 1941.gada 22.jūnijā līdz Otrā pasaules kara beigām Eiropā 1945.gada 8.maijā.
Arheologs Andris Caune turpina rakstīt grāmatas sērijā par Rīgas pilsētu. Iznākusi piektā sērijas grāmata “Rīgas Vidzemes priekšpilsēta pirms 100 gadiem” (LU Latvijas Vēstures institūta apgāds), kas veidota pēc principa – vēsturisks foto un tā apraksts vienas lappuses formātā. Vidzemes priekšpilsēta ir gana liels Rīgas rajons, tādēļ grāmata atklāj Rīgu no Miera ielas līdz pat Berģiem.
Aprīlī latviski iznāca lietuviešu valodnieka Aļģirda Sabaļauska grāmata “Mēs−balti“ (Latviešu valodas aģentūra), kura saistoši, ar interesantiem piemēriem apraksta, kā attīstījušās baltu valodas, kā tapuši baltu valodu pirmie raksti, grāmatas, kā veidojusies baltu literatūra un valodniecība.
Diemžēl no latviešu autoru daiļliteratūras man nekas neieinteresēja, bet, rindojot tulkojumus, ievēroju, ka lielākā daļa ir izdota ar 2012. gada Eiropas Komisijas programmas “Kultūra” finansiālu atbalstu. Jāatzīst, ka ES piešķirtajai naudai tomēr ir jēga, jo citādi diez vai šīs grāmatas tiktu tulkotas un izdotas latviski. Pavasarī iznāca šādi tulkojumi:
Sandro Veronēzi “Pagātnes spēks“ (Jānis Roze) no itāļu valodas Dace Meiere
Oidira Ava Olafsdotira “Astoņu ziedlapu roze” (Jānis Roze) no islandiešu valodas tulkojis Dens Dimiņš
Mika Valtari “Turms, nemirstīgais” (Jānis Roze) no somu valodas tulkojusi Maima Grīnberga
Juli Cē “Ērgļi un eņģeļi” (Mansards) no vācu valodas tulkojusi Anita Muitiniece
Riku Korhonens “Ārstu romāns“ (Mansards) no somu valodas tulkojusi Maima Grīnberga
Vladislavs Todorovs “Dzifts“ (Mansards) no bulgāru valodas tulkojis Dens Dimiņš
Havjers Mariass “Tik balta sirds“ (Zvaigzne ABC) no spāņu valodas tulkojusi Dace Meiere.
Šobrīd no 2012. gada saraksta ir palicis neizdots: Luiss Ferdinands Selīns (Louis-Ferdinand Celine) – Voyage au bout de la nuit (Jānis Roze)
Intereses pēc pameklēju, vai Eiropas Komisija ir piešķīrusi naudu tulkojumiem arī 2013. gadā. Jā, naudu ir saņēmušas izdevniecības “Jānis Roze” un “Mansards” un ieplānots tulkot un izdot šādas grāmatas: Jaroslav Seifert. 100 poems (Czech), Olli Jalonen. 14 solmua Greenwichiin (Finnish), Ene Mihkelson. Katkuhaud (Estonian), Jaan Kaplinski. Kirjutatud. Valitud luuletused (Estonian), Eugène Green. La communauté universelle (French), Gunstein Bakke. Maud og Aud – ein roman om trafikk (Norwegian), Tomáš Zmeškal. Milostný dopis klínovým písmem (Czech), Josef Škvorecký. Příběh inženýra lidských duší (Czech), Umberto Eco. L’isola del giorno prima (Italian), Andrew Miller. Pure (English), The Poetic Edda (Icelandic), Luis Martin-Santos. Tiempo de silencio (Spanish), Volfgangs Herndorfs. Čiks (Jānis Roze, 2014), Hedi Kaddour. Waltenberg (French). Jāpiezīmē, ka no Baltijas valstīm Eiropas mēlē tiek tulkots viens darbs – Jana Krosa, attiecīgi tiek pārcelts no igauņu valodas itāliešu.
Tas arī šoreiz būtu viss, varbūt vasara nesīs vairāk jaunumu.
burtkoki 
Jūn 21, 2014 @ 10:39:01
Ļoti, ļoti silti iesaku Mariasu – viņa pieeja literatūrai ir drīzāk Prustiska kā tradicionāli romāniska, tomēr “Your Face Tomorrow” izrāvu ātri un ar baudu. Nebrīnīšos, ja viņš jau šajā desmitgadē iegūs Nobelu.
Jūn 21, 2014 @ 11:18:36
Paldies par ieteikumu, jo vispār pēc noformējuma man tas izskatijās pēc dāmu romāna. Tagad skatos, ka dabūjis pat Dublinas prēmiju.
Jūn 21, 2014 @ 19:59:56
Varu piebilst, ka no minētajiem par Eiropas naudu veiktajiem tulkojumiem izlasīju Herndorfa “Čiku” un Valtari “Turmu, nemirstīgo” un abas grāmatas man diezgan labi patika.
Tagad pēc vkasims ieteikuma fiksi iepirku arī Mariasu e-formātā. 🙂 Bet domāju, ka ir vērts lasīt arī visus pārējos Tavus pieminētos tulkojumus (vienīgi tie nav tik viegli pieejami, būs diemžēl jāiet uz bibliotēku vai grāmatnīcu).
Tā jau ir, ka labu lietratūru varam lasīt galvenokārt pateicoties Eiropas finansējumam.
Jūn 21, 2014 @ 22:40:49
Var jau aiztecēt uz to bibliotēku, jo esmu ievērojusi, ka pēc šīm grāmatām lielas rindas nestāv – nav taču kārtējais grāvējs. Taisni apbrīnojami, cik daudz cilvēku uzskata, ka ir vērts iestāties rindā pēc kaut kāda kārtējā bestsellera.
Jūn 23, 2014 @ 07:31:25
Jā, rindu pēc šīm grāmatām parasti nav. Bet kā jau minēji, tad izdevniecības tās arī īpaši nereklamē. Acīmredzot no tām ir tikai zaudējumi un pat, ja daļu izdošanas izmaksu nosedz Eiropa, tad negrib tos palielināt ar papildu mārketinga izdevumiem. Jo vidusmēra lasītājs laikam tāpat nepirks neko, kas mazliet atšķiras no absolūti vienveidīgajiem bestselleriem.