Hettinger, David (1946) New book

David Hettinger (1946) New book

Dārza koki stāvēja zemu liektiem zariem, dārza koki tiecās atdot zemei no zemes ņemto citā, košākā veidā. Zem ābelēm gulēja balts un rožains augļu birums, dzeltāni bumbieri krita paukšķēdami, plūmēs sēdēja gada laikus sajaucis strazds un vīteroja aprīļa balsī.

Rūsiņš vilka Meiju garām ābelēm un plūmēm, cauri ķiršu rindai, kas aušīgi svaidīja sen atvieglotos, iztukšotos zarus. Garām dobēm ar izbalējušām zemeņu lapām, aiz ogulājiem, kur pie sētas glaudās maza lapene.

“Lapenē ir sols. Tur tu apsēdīsies, un es nesīšu tev ābolus klāt.”

Meija nometās uz augstā sola, un Rūsiņš skaļi čukstēja:

“Šite ir tik labi, ka negribas dikti runāt… bet nē, es iešu, kā tie sūtņi esot reiz izgājuši uz Kānāna zemi, un atgriezīšos ar tās zemes augļiem… “

Laiciņu pēc tam viņi sēdēja uz sola līdzās, un Meija turēja klēpī lielu daudzumu ābolu. Viņa ēda un smējās, ēda un klausījās Rūsiņa čalas par Svēteļu māju brīnumiem pļavā un silā.

“Tikai tevis te trūka!”

 Fragments no Mirdzas Bendrupes noveles “Tā labā lūgšana” (krājums “Smieklīgais un viņa sirds” (1950))

Advertisements