Richard Boyer. Quiet Corner

Richard Boyer. Quiet Corner

Viss plūst, viss mainās: vienā upē divas reizes iekāpt nevar, jo tas ūdens, kurā mēs bijām iebriduši, jau sen ir aiztecējis. Arī mēs paši maināmies: bērnībā mēs nebijām tie, kas tagad, un vecumdienās nebūsim tie, kas tagad. Vēl vairāk: pirms mirkļa mēs nebijām tie, kas mirkli vēlāk. Rau, es saku: “Man ir četrdesmit gadu.” Mirklī, kad es sāku to sacīt, tā ir taisnība, kad beidzu − jau meli, jo man vairs nav tieši četrdesmit gadu, bet gan četrdesmit gadu un viena sekunde. Es nevaru teikt par cilvēku: “Viņš ir dzīvs,” − jo no savas dzīves pirmā līdz pēdējam mirklim viņš pamazām mirst; es nevaru teikt par cilvēku: “Viņš guļ,” − tāpēc, ka viss viņa miegs ir pakāpeniska gatavošanās pamosties; īsi sakot, es nevaru teikt par cilvēku: “Viņš ir,” − bet tikai − “Viņš top” par to un to. Esības nav − ir tikai mūžīga tapšana.

Mihails Gasparovs par filosofu Hērakleitu “Aizraujošā Grieķija” (Jānis Roze, 2007)

Advertisements